Sestdien Rīgā, Kongresu namā, notika Valkas pilsētas kapelas «Bumerangs» 20 gadu jubilejas koncerts.
Sestdien Rīgā, Kongresu namā, notika Valkas pilsētas kapelas “Bumerangs” 20 gadu jubilejas koncerts. Kapela joprojām savā žanrā Latvijā ir gana populāra, un tai ir palicis prāvs fanu pulks no 80. gadu beigu un 90. gadu sākuma, kad grupa pulcēja ap sevi neticami daudz skatītāju.
“Šis koncerts mums atgādināja sen nebijušas izjūtas. Gatavojoties koncertam, pārdzīvojums bija liels un prasīja daudz spēka, tomēr piedzīvotais bija tā vērts — jutāmies kā uz tā viļņa, kad valstī bijām ļoti populāri,” “Ziemeļlatvijai” stāsta grupas dalībnieks Aivars Trēziņš.
Valkai paliekoša zīme no “Bumeranga” ir ne tikai sarakstītā mūzika, bet arī pilsētai dāvātie pieminekļi Jānim Cimzem un Robertam Zīlem. Tie joprojām grezno novadpētniecības muzeja pagalmu. Pieminekļiem nepieciešamā nauda tika savākta kapelas koncertos.
Šoreiz uzstāšanās bija veidota tā, lai atspoguļotu kapelas noteiktus attīstības etapus. Sākotnēji programmā bija daudz tautasdziesmu apdaru, bet pašlaik kapela atskaņo visu trīs tās dalībnieku “kopražojumus”.
Nākamā “Bumeranga” uzstāšanās paredzēta Latvijas Radio 2 tiešraidē 21. martā pulksten 17.00. Tā kapelai būs jauna pieredze.
“Kapelas “Bumerangs” 20 gadu jubilejas koncerts Rīgā tika sagatavots ar ļoti mazu mēģinājumu skaitu, bet, tā kā zālē bija daudz tuvu cilvēku, kolēģu, draugu un fanu, kļūmes tika piedotas.
Kapelas dalībnieks Juris Skrajāns jubilejas koncertu vērtē visnotaļ pozitīvi, jo bijis gandarījums redzēt skatītāju pilnu zāli. “Jo īpaši patīkami bija redzēt tik daudz valcēniešu. Cerams, Valkas iedzīvotāji mums piedos, ka nerīkojām koncertu savā pilsētā. Vēlējāmies, lai to redzētu kapelas cienītāji visā Latvijā. Koncerts Kongresu namā nenotiktu, ja Vents Armands Krauklis tā organizēšanā nebūtu ieguldījis titānisku darbu,” uzskata J. Skrajāns. Viņš priecājas par iespēju redzēt vecos cīņubiedrus.
Iebilst pret konkurentu sejas parādīšanos
Daudzi no mūziķiem, kuri spēlēja viesu grupās, “Bumeranga” ziedu laikos dažādos festivālos un mūzikas projektos tika sastapti itin bieži. Ar viņiem uz vienas skatuves spēlēt allaž bijusi bauda. Visvairāk J. Skrajānu sajūsmināja interesantās “Bumeranga” dziesmu apdares. Viņš nevēlas izcelt nevienu no viesmūziķiem, jo katrs solists un grupa valcēniešu skaņdarbus nospēlēja sev raksturīgā stilā. Mūziķis ir visnotaļ apmierināts ar Dagmāras Legantes atraktīvo koncerta vadīšanas stilu. Sākotnēji bija plānots, ka programmu vadīs kapelas draudzene Baiba Sipeniece, taču Latvijas Televīzija kategoriski iebilda pret konkurentu (TV3) reklāmas sejas piedalīšanos.
J. Skrajāns nav apmierināts ar koncerta tehnisko nodrošinājumu. Tāda līmeņa koncertos nav pieļaujama mikrofonu fonēšana un dažādi blakus trokšņi, kā arī gramatiskas kļūdas uzvārdu un grupu nosaukumos koncerta vizuālajā noformējumā. “Protams, nav viegli nevainojami savienot tik lielus muzikālos resursus. Esmu pārliecināts, ka televīzijas versijā viss būs kārtībā. Viss notika dzīvajā izpildījumā, tāpēc mūziķi pieļāva dažus grēciņus, bet tas kopiespaidu un zālē valdošo auru nemainīja,” vērtē J. Skrajāns. Viņš domā, ka cilvēki uz koncertu nāca ne jau kļūdas meklēt, bet paskatīties uz “Bumerangu” un citiem kopumā. Īstie fani uz saviem elkiem nekad neraugās no ēnas puses.
Saņem videosveicienu no Edmunda Medņa
Juri visvairāk sarūgtināja tas, ka koncerta beigās neatrada iespēju paaicināt uz skatuves bijušos kolēģus. “Tas nebija apzināti. Grupas vārdā vēlos viņiem atvainoties. Biju pārliecināts, ka tas scenārijā ir iestrādāts, bet, visticamāk, steigas dēļ netika izdarīts,” skaidro Juris. Viņam piekrīt arī Aivars Trēziņš. Viņš uzskata, ka Vitolda Krieviņa un Andra Mekša klātbūtne kapelai palīdzēja, un saka viņiem vislielāko paldies.
Skatītāji ļoti atzinīgi uzņēma bijušā grupas dalībnieka Edmunda Medņa videosveicienu ar dziesmu “Putni”. Lai gan Edmunds jau daudzus gadus dzīvo ASV, Milvoki, viņš joprojām ir un paliek kā “Bumeranga” ikona. “Tā ir. Un mums ar to jāsadzīvo,” lakoniski komentē Juris. Kad kapelas puiši uzzināja, ka Edmunds paliks Amerikā, viņi esot domājuši, ka grupa izjuks. Tomēr gribēšana dziedāt bija tik liela, ka viss turpinājās, lai gan sākumā bija grūti pierast pie Edmunda trūkuma. “Bumeranga” dalībnieki baidījās, kā viņus uzņems pirmajās spēlēs bez Edmunda, tomēr astoņos gados nekādi pārmetumi nav saņemti.
Protams, kapelas darbība vairs nav tik piesātināta kā agrāk, bet tas nenozīmē, ka grupa pārtrauks savas aktivitātes. Iespējams, ka V. A. Krauklis turpmāk būs vēl aizņemtāks, bet viņš nekad nav minējis, ka politiķa karjeras dēļ varētu pārtraukt sadarboties ar pārējiem. Šogad “Bumerangs” plāno izdot jaunu kompaktdisku.
Saikne ar E. Medni turpinās. Puiši savā repertuārā plāno iekļaut viņa jauno dziesmu “Putni”. Tiesa, tā būšot nedaudz jāpārveido, jo pārējie mūziķi to nespēj izdziedāt tik augstu kā autors. J. Skrajāns uzskata, ka tā ir mākslinieciski augstvērtīga dziesma un kapela ar tās izpildījumu būs tikai ieguvēja.
Iespējams, ar E. Medni veidosim plašāku sarunu, bet pašlaik, lūgts īsi komentēt savu darbošanos kapelā, viņš raksta: “Īstenībā man “Bumerangs” bija darbnīciņa… un es tur kalu visādas lietas. Dažreiz iznāca, dažreiz ne, bet nekad nekalu, ja nebija vērts, ja nebija iedvesmas. Dažreiz tomēr kalu, bet nerādīju nevienam…”
Dimdinās un rībinās arī Valkā
Aivars Trēziņš, būdams uzņēmīgākais kapelas hronists, kolēģiem uzdāvināja 20 gados savākto materiālu kopijas un oriģinālus. Viņš uzskata, ka tie ir interesanti materiāli, jo no tiem var uzzināt, ko mūziķi ir sacījuši par vienu vai otru lietu, piemēram, par sievām, meitenēm, mammām vai vecmammām.
V. A. Krauklis, ir gandarīts, ka tik vērienīgs projekts izdevies. Šoreiz lielākā organizatoriskā darba daļa bija viņa pārziņā. Labo noskaņu nedaudz sabojāja apskaņošanas firmas darbs. Viņš priecājas par kapelas draugu sniegumu, sagatavojot “Bumeranga” dziesmu versijas. Visnotaļ interesanta bija kapelas gaitu retrospekcija bildēs.
Koncerta scenogrāfiju veidoja mākslinieks Juris Gals. Saieta scenārijs tika pārrakstīts trīs reizes, līdz radās pieņemama versija. Savu uzdevumu teicami paveica programmas vadītāja Dagmāra Legante, kurai lomā bija “jāielec” beidzamajā brīdī.
A. Trēziņš teic, ka šādi koncerti dod lielu enerģiju strādāt turpmāk. “Nu mūsu baterijas atkal ir uzlādētas un spēka netrūks. Smieklīgi, bet tieši 1. aprīlī “Bumerangs” rībinās un dimdinās Valkas kultūras namā,” stāsta kapelas dalībnieks.
Pēc koncerta garderobē gadījās dzirdēt dažādas domas, arī ne glaimojošus izteikumus un replikas par šo saietu, tomēr jau tas vien, ka jubileja nosvinēta tik vērienīgi, ir vērā ņemams šā žanra kultūras dzīves notikums.
