Nesen kādā aptaujā izlasīju, ka Latvijas iedzīvotāji ikdienas uzturā visvairāk lieto gaļu un gaļas produktus, dažādus augļus un dārzeņus un gandrīz uz pusi mazāk pienu un no tā gatavotus produktus, kā arī graudaugu produktus.
Kas attiecas uz mani, reizēm par sevi smejoties saku: “Mani mīļākie augļi ir gaļa!” Nenoliedzami, pašlaik, kad veikalos pārtikai cenas uz augšu mainās ne pa dienām, bet stundām, cilvēki sākuši vairāk plānot savu ēdienkarti, neiepērkoties spontāni. Tas ir saprotami, jo, lai ikdienā pabarotu ģimeni, bez plānošanas un kalkulēšanas neiztikt. Daudzi, ejot uz veikalu, jau sastādījuši nepieciešamo preču sarakstu, lai sevi kontrolētu un neļautos bezprātībām. Līdz šim domāju, ka manas ēdienkartes galvenais balsts mūžīgi mūžos būs gaļa. Taču nekad nesaki nekad.
Esmu iepazinusies ar cilvēku, kurš kopš pusaudžu gadiem no savas ēdienkartes ir pilnībā izslēdzis gaļu un zivis. Teiksiet, ko viņš vispār ēd? Sākumā arī es par to lauzīju galvu, bet tagad saprotu, ka garšīgu un spēcinošu maltīti var pagatavot arī bez šiem diviem produktiem. Šovasar tas bija mans izaicinājums un ir joprojām. Šķiet ar to tieku galā, spriežot pēc saņemtajām uzslavām. Man pašai ir interesanti apgūt jaunas receptes un eksperimentēt. Ticiet man, ēdiens sanāk garšīgs un, to apēdot, nav smaguma sajūtas.
Rakstot šīs rindas, netaisos nevienu aģitēt pievērsties šādam dzīvesveidam, jo pati joprojām reizēm pagatavoju kaut ko no gaļas un zivīm. Taču esmu sapratusi, ka līdzšinējam priekšstatam par savu nevarēšanu atteikties no kaut kā tik ierasta un garšīga esmu pārvilkusi svītru. Es varu iztikt arī bez šiem produktiem. Tas noteikti nav taupības režīma noteiktā rīcība, bet apzināts lēmums sevi izaicināt reizēs, kad tiekos ar veģetārieti. Varbūt ir vērts pamēģināt?
