„CSP dati par mājsaimniecību ienākumu kritumu 2010.gadā nav pārsteigums, jo lejupslīde 2008. un 2009.gadā atstāja būtisku iespaidu uz mājsaimniecību ienākumu līmeni. Jāpievērš uzmanība tam, ka arī 2010.gadā IKP rādītāji kritās. Protams, salīdzinājumā ar 2009.gada 18%, kritums par 1,5% 2010.gadā ir salīdzinoši neliels, taču kopumā arī šāds kritums atstāj iespaidu uz iedzīvotāju ienākumu līmeni.
Pievēršoties krituma iemesliem: fakts, ka Latvijas IKP kritums bija lielāks, nekā citās ES valstīs un Latvijas spēja „absorbēt” ekonomiskās svārstības ir zemāka, skaidrojams divējādi. Pirmkārt, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, mūsu ražošanas sektors tomēr nav „atkopies” tādā mērā kā mums gribētos.
Pēdējo 20 gadu laikā bijušo LPSR ražošanas uzņēmumu vietā, kuriem bija neefektīvas un zemas konkurētspējas tehnoloģijas ir ienākuši daudzi jauni uzņēmumi un radītas jaunas darba vietas, taču to vēl joprojām ir salīdzinoši maz.
Otrkārt, PSRS sagrāva Latvijas pirmskara lauksaimniecības infrastruktūru un 90.gados īstenotā atgriešanās pie privātīpašuma lauksaimniecībā, to transformējot atkal atpakaļ uz tirgus ekonomiku prasa milzu resursus un laiku. Tāpēc arī lauksaimnieciskajā ražošanas sektorā nav izdevies sasniegt augstus rezultātus un apturēt iedzīvotāju aizbraukšanu no laukiem. Atkopšanās abos sektoros ir lēna.
Kā vēl vienu novērojumu var minēt, taču nevar precīzi novērtēt, iedzīvotāju operācijas ar finanšu līdzekļiem liecina, ka kopš krīzes perioda sākuma ēnu ekonomikas īpatsvars ir palielinājies”.
