Olu ražotājiem šis ir lielākais noieta laiks

Ik gadu, kad nāk Lieldienas, uzgavilē olu ražotāji, jo pieprasījums pēc olām manāmi pieaug. Ērģemes pagasta saimniecībā “Indrānu Dārzi” pauž, ka noiets ir tik liels, ka gadās klientiem arī atteikt, tad tiem jāgaida rindā.

Uzņēmuma pārdošanas speciāliste Viktorija Tabakurska skaidro, ka galvenokārt Ērģemes pagastā izloloto vistu olas aizceļo uz Rīgu, bet ir arī vietējie, kuri iegādājas produkciju uz vietas saimniecībā.

“Uz Rīgu braucam reizi nedēļā, parasti svētdienās. Protams, aprīlī ir daudz vairāk pasūtījumu. Putnu dējība arī nav prognozējama, tāpēc kādu nedēļu ir vairāk sapakotu kastīšu, citu mazāk. Šis ir tas laiks, kad pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Pirms svētkiem pat izveidojās rinda uz olu iegādi. Ja kāds nesaņēma attiecīgi rezervēto daudzumu olu, tad nākamajā tikšanās reizē šiem klientiem ir pirmā roka. Par vistu olām interesējas arī cilvēki no Valkas novada, bet tie ir neregulārie klienti, kas vienu nedēļu kaut ko paņem, bet nav teikts, pēc cik ilga laika mēs viņus atkal varam sagaidīt pie sevis,” viņa stāsta.

Būtiskākais, ko klienti novērtē, ka olas vienmēr ir svaigas. Vistas turētas brīvās turēšanas apstākļos. “Mums nekad nav vecāku olu par sešām septiņām dienām. Bieži ir tā, ka olas esam salasījuši tajā pašā dienā, kad vedam pārdot. Tas nozīmē, ka svaigākas olas nemaz nav iespējamas. Ņemot vērā visus šos aspektus, klienti ir gatavi par labu produktu arī maksāt, pat ja iepakojuma cena krietni pārsniedz veikalu plauktos redzēto,” pamato V. Tabakurska.

“Indrānu Dārziem” ir 250 dējējvistas, bet saimnieki vēlas pakāpeniski palielināt putnu skaitu līdz 350. “Pirms gada mums bija 200 dējējputni, bet tagad ir 250, tad varam izrēķināt, kāds ir saimniecības pieaugums gada laikā,” pamato V. Tabakurska un atzīmē, ka tiek turētas dažādu šķirņu vistas, tāpēc arī olas ir dažādās nokrāsās, galvenokārt gan gaišos toņos.

Sieviete atzīst, ka viņu ģimenē olas garšo visiem un tās tiek patērētas daudz. Viņi arī ir starp tām ģimenēm, kur mājās atzīmē arī pareizticīgo Lieldienas. “Jau gadiem svinam abas Lieldienas, tas nozīmē, ka uz katrām Lieldienām tiek krāsotas olas, klāts svētku galds. Kāpēc gan ne? Daba mūs vairāk lutina ar saulīti, un tā vien gribas iet laukā, būt visos svētkos kopā ar ģimeni,” atklāj V. Tabakurska.

Arī Raunas pagasta “Jaun-Ieviņās”, kur saimnieko pēc bioloģiskām metodēm, atzīst, ka vistu ganāmpulks ir krietni audzis, patlaban pavisam kopā sasniedzot 350 dējējputnus. Taču tas nenozīmē, ka dienā būs tikpat daudz olu. Dienā sanāk 250–280 olas. Tas nozīmē, ka produkcijai jāatrod arī pietiekams noieta tirgus.

“Jau gadiem sadarbojamies ar ekoveikaliņiem. Ir arī privātie klienti, kuri prot novērtēt bioloģisko produkciju. Šobrīd nekas pāri nepaliek, viss tiek notirgots. Uz Lieldienām ir lielāks pieprasījums pēc vistu olām, bet tas ir tikai saistībā ar svētkiem. Jo arī mēs, tāpat kā citi, uz Lieldienām vēlamies nokrāsot vairāk oliņu, ja tā var teikt, ar rezervīti, lai var mainīties, piedalīties olu kaujās un tamlīdzīgi,” teic “Jaun-Ieviņu” saimniece Ineta Rudzīte un atgādina, ka bioloģiski audzētām olām ir attiecīgi augsta cena, jo, liekot kopā visas izmaksas un resursus, tur neko nevar darīt, citādāk vistkopība neatmaksājas.

Viņa stāsta, ka tas, kas ir atšķirīgais no citām vistkopības saimniecībām, viņi uz svētkiem var piedāvāt olas dažādās krāsās, arī zaļas. “Ja klients vēlas, var pasūtīt tikai vienas krāsas olas, baltas vai zaļganīgas, tad arī speciāli atlasām tādas. Ja izvāra šādas zaļganīgās olas, tad nemaz nevajag tās krāsot. Bet, ja ņem kastīti ar nešķirotām olām, tad gan tādā iekšā parasti ir dažādu krāsu olas – dažādās brūno un balto toņu variācijās,” teic I. Rudzīte.