Sandra Pētersone
Smiltenes pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” bērnus viņi gaida patiesi, no sirds – gan Ziemassvētkos, gan Lieldienās, gan Līgo un citos svētkos.
Viņi, tie ir sirmgalvji un arī gados jaunāki cilvēki, kuru mājas ir Smiltenes novada pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas nodaļa, tautā dēvēta par pansionātu.
Viņus gaida visvairāk
Šobrīd nodaļā ir 65 klienti, uz tikšanos ar “Pīlādzīša” audzēkņiem īsi pirms Lieldienām ieradās lielākā daļa iemītnieku, iznākot vai ratiņkrēslā izbraucot no savas istabiņas uz lielo zāli.
“Viņi ir vieni no tiem mūsu draugiem, ko mēs gaidām no sirds. Patīk viņu lustīgums un prieks. Bērni ir patiesi, no sirds ņemas, un mēs atceramies savu bērnību. Reizēm pat asaras nobirst,” par mazajiem pīlādzēniem un viņu uzstāšanos “Ziemeļlatvijai” teic seniore Guna Skladova.
Arī viņa nodaļas zālē līdz ar citiem noskatījās Lieldienu uzvedumu ar dziesmām, dzejoļiem, olu ripināšanu, ticējumu skaitīšanu un Margaritas Stārastes grāmatas “Lieldienas! Lieldienas!” lasīšanu, ko rādīja “Pīlādzīša” divu grupiņu – “Rūķu” un “Zaķēnu” – audzēkņi, viņu pirmsskolas skolotājas Gunta Mežule un Inguna Slapjuma un mūzikas skolotāja Lāsma Serdāne.
Pēc priecīgu Lieldienu vēlējuma ciemiņi nopēra pansionāta iemītniekus un darbiniekus ar pūpolzariem, vēlot veselību, un izdalīja līdzi atvestās dāvanas – krāsotas olas, kurām “galvā” bija mazas adītas micītes, pieskaņotas aukstajam aprīļa sākumam, saldumus, pīrāgus un rūpīgi pašu pagatavotus apsveikumus – zaķīti, kurš ķepās tur mazu šokolādes oliņu. Micītes noadīja “Pīlādzīša” bijusī darbiniece Ligita Norkus, olas atnesa audzēkņu vecāki, naudu saldumiem ziedoja anonīmi labdari.
“Gaidīsim atkal. Tagad varbūt uz Jāņiem apciemos,” Guna Skladova jau domā par nākamo tikšanos ar “Pīlādzīša” audzēkņiem un viņu skolotājām.
Arī SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas nodaļas vadītāja Sanda Kakse “Ziemeļlatvijai” apliecina, ka nodaļas klienti “Pīlādzīša” bērnus ļoti gaida ciemos, viņus satikt ierodas pat tie, kuri citkārt uz nodaļā rīkoto pasākumu apmeklējumu ir kūtrāki.
“Bērni ne tikai aizrauj ar savu dzirksti un patiesumu, bet starp maziem bērniem un veciem cilvēkiem ir īpaša saikne, un šī mijiedarbība mūs uzlādē un iedvesmo. Viņu viesošanās nodaļā ir kā balzams dvēselei, dvēseles terapija. Ir patiess prieks, ka “Pīlādzītis” atceras mūs visos lielajos tematiskajos svētkos. Pat tad, kad nodaļā bija karantīna, viņi atsūtīja videosveicienu, ko noskatījāmies zālē uz lielā ekrāna,” stāsta Sanda Kakse.
Galvenais, – sajust, ka tevi atceras
“Labu veiksmi, lai viņiem labāk iet! Un veselību!”atteic sešus gadus vecais “Pīlādzīša” audzēknis Pauls Mežulis uz “Ziemeļlatvijas” vaicājumu, ko viņš grib novēlēt pansionāta iemītniekiem.
“Pīlādzīša” bērni nedzīvo uz citas planētas, saskarsme ar veciem cilvēkiem viņiem nav sveša, atteic Gunta Mežule, taujāta, kādus jautājumus pīlādzēni uzdod savām skolotājām pirms un pēc ciemošanās pansionātā.
“Jautājumi ir, bet tie ir mīļi, jo bērniem ir pašiem savas omītes un opīši. Kāds stāsta, ka viņa omīte ir debesīs, cits saka, ka viņa omītei tāpat kā tai tantītei jāsēž ratiņkrēslā. Tas viss ir ļoti aizkustinoši. Mums, pieaugušajiem, šī viesošanās pansionātā ir arī emocionāli grūta. To nemaz nevar tā izstāstīt. Jauns varbūt nesapratīs, bet vecumdienas pienāks gan mums pašiem, gan mūsu mammītēm un tētiem. Mēs visi vēlamies uzmanību, un esmu novērojusi, ka pansionāta iemītniekiem pat materiāli nevērtīgs sīkums ir ļoti būtisks. Ir cilvēki, kuri mūsu darinātos apsveikumus glabā līdz nākamajam gadam. Acīmredzot ir ļoti svarīgi, ka tevi atceras,” uzsver Gunta Mežule.
Smiltenes bērnudārzs rūpi par pilsētas senioriem tur jau no 1991. gada, bet ar SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” sadarbojas no 2000. gada.
GALERIJA: Lieldienas gaidot, Smiltenē iepriecina pansionāta iemītniekus
Reklāma