Baltijas valstis panākušas vienošanos būtiski ierobežot robežšķērsošanu Krievijas pilsoņiem, kuriem ir Šengenas vīzas, paziņojis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Vienlaikus būšot daži izņēmumi.
Lēmumus pieņems valstu valdības atbilstoši nacionālajām procedūrām, un tie stāsies spēkā vienlaikus, norādījis ministrs.
Par vienošanos tika paziņots pēc trešdien Kauņā notikušās Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ārlietu ministru sanāksmes.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis paudis cerību, ka jautājums tiks galīgi atrisināts tuvākajā laikā.
“Ceru, ka tas būs dienu, varbūt nedēļu jautājums,” žurnālistiem Kauņā sacījis Landsberģis.
Eiropas Komisija (EK) otrdien iepazīstinājusi ar jauno vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pagājušajā nedēļā vienojās apturēt 2007.gada līguma darbību par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem, un tas nozīmē, ka Krievijas pilsoņu vīzu pieteikumi tiks izskatīti ilgāk un ka viņiem vīzas saņemšana maksās dārgāk.
ES iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone otrdien iepazīstināja ar jauno kārtību, ko ES valstis gatavojas apstiprināt tuvākajās dienās.
Krievijas pilsoņiem pieteikšanās vīzai Šengenas zonai, ko veido 22 ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina, turpmāk izmaksās 85 eiro. Līdz šim pieteikuma iesniegšana maksāja 35 eiro.
Pieteikuma standarta izskatīšanas laiks tiks pagarināts no desmit dienām līdz 15 dienām un dažos gadījumos līdz 45 dienām. Tiks arī ierobežotas iespējas saņemt vairākkārtējas ieceļošanas vīzas.
Vīzu pieprasītājiem turpmāk būs arī jāiesniedz vairāk dokumentu, lai pamatotu savu lūgumu.
Somija, Polija, Igaunija, Lietuva un Latvija ir sākušas pastiprināt kontroli uz robežām un aicinājuši pilnībā aizliegt izsniegt tūrisma vīzas Krievijas pilsoņiem. Taču Francija un Vācija iebilst pret šādu soli, apgalvojot, ka nepieciešams saglabāt kontaktus starp Krievijas pilsoņiem un demokrātiskajām sabiedrībām.
