Ziemellatvija.lv
31.martā Rīgas Tehniskajā universitātē notika Latvijas skolēnu 47. zinātniskās pētniecības darbu konferences noslēdzošais 3. posms, kurā uzaicinājumu piedalīties saņēma seši mūsu skolas 12. klases jaunieši: Agnese Jaunmuktāne, Loreta Mūrniece, Megija Kazeka, Laura Ceriņa, Ernests Eglītis un Rūdolfs Vahers. Visi darbi tika aizstāvēti sociālo zinātņu sekcijā. Izcilus panākumus guva Ernests Eglītis – II pakāpe, Agnese Jaunmuktāne un Loreta Mūrniece – III pakāpe. Megijai Kazekai, Laurai Ceriņai un Rūdolfam Vaheram – atzinība.
Ernests Eglītis pētīja LR ārlietu ministra Edgara Rinkēviča komunikāciju sociālajā medijā Twitter par karu Ukrainā. Pētniecības darba tēmas izvēli noteica gan aktuālie notikumi pasaulē, gan arī Ernesta interese par politikas procesiem. Ernests norāda, ka E.Rinkēvičs ir viens no ietekmīgiem viedokļu līderiem politikā, kurš komunikācijā ar sabiedrību aktīvi izmanto arī sociālo mediju Twitter. Viņa viedoklim seko un tajā ieklausās ne tikai politiķi, tāpēc darbā tika analizēts, kā ārlietu ministrs uzrunā sabiedrību ar sociālā medija Twitter palīdzību un kādus komunikācijas paņēmienus viņš izmanto. Viens no darba vērtētājiem konferencē bija žurnālists Kristaps Tālbergs. Ernests atzīst, ka pārdomas raisīja žurnālista jautājums, kādus jautājumus par komunikāciju sociālajos tīklos varētu pētīt vairāk, ja izpētei tiktu piešķirts neierobežots finansējums. Īpašs gandarījums par Ernesta darbu ir LR Ārlietu ministrijas piešķirtā speciālbalva un uzaicinājums ierasties Ārlietu ministrijā, lai iepazītos ar vēsturisko namu, tā stāstu kopš 1913.gada un šodienu.
Agnese Jaunmuktāne un Loreta Mūrniece veica pētījumu par patriotismu Smiltenes vidusskolas jauniešu vidū. Darbā tika pētīts patriotisms jaunāko un vecāko klašu skolēnu grupās. Lai sagatavotu pētījuma anketā iekļaujamos jautājumus, meitenes analizēja patriotisma jēdzienu un teorētiskajā literatūrā aprakstītos patriotisma veidus. Izpratni par izglītības lomu patriotisma veidošanā palīdzēja gūt intervijas ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošo pētnieci Ievu Bērziņu un Nacionālo bruņoto spēku seržantu, Smiltenes vidusskolas Jaunsardzes kustības vadītāju Aivi Zariņu. Pētījuma laikā tika secināts, ka problēma ir pilsoniskais patriotisms – tas ir salīdzinoši zemā līmenī. Agnese un Loreta savā darbā norāda uz iespējām, ko var darīt skola, lai stiprinātu pilsonisko patriotismu- pilsonisko līdzdalību mācīt darbojoties praktiski un ieviešot jauno mācību priekšmetu- valsts aizsardzības mācību.
Megija Kazeka un Laura Ceriņa izstrādāja darbu “Multifunkcionāla rīka izveide Braila raksta apguvei” . Megija un Laura izveidoja multifunkcionālu rīku Braila rakstā, jo vēlas palīdzēt bērniem ar redzes traucējumiem mācību procesā un palielināt mācību materiālu klāstu. Darba izstrādes laikā meitenes paplašināja redzesloku par cilvēkiem ar redzes traucējumiem un viņu ikdienu, devās uz Strazdumuižas vidusskolu-attīstības centru un satikās ar bērniem, kuriem ir redzes traucējumi. Pieredze tika apkopota pētniecības darbā.
Vērtējot paveikto, Megija un Laura atzina, ka pētniecības darbs bija laikietilpīgs, prasīja daudz enerģijas un neatlaidības. Paguruma brīžus pārvarēt palīdzēja savstarpējs atbalsts un komunikācija vienai ar otru. Pozitīvu lādiņu sniedza tikšanās ar bērniem Strazdumuižas vidusskolā. Izaicinājums darba veidošanā bija atrast tēmai atbilstošu zinātnisko literatūru un to analizēt atbilstoši pētniecības darba nosacījumiem.
Rūdolfs Vahers izstrādāja pētniecības dabu par plānoto Valsts aizsardzības dienestu un Smiltenes vidusskolas jauniešu attieksmi pret to. Lai analizētu aizsardzības dienesta nepieciešamību, Rūdolfs pētīja militārās jomas ekspertu viedokļus par obligāto iesaukšanu, intervēja militāro fotogrāfu, štāba virsseržantu Gati Indrēvicu un Nacionālo Bruņoto Spēku kādreizējo komandieri ģenerālleitnantu Raimondu Graubi. Rūdolfs abas intervijas vērtē kā vienus no visinteresantākajiem notikumiem darba izstrādes laikā, jo tās ļāva satikties ar spilgtām personībām un uzzināt viņu viedokli.
Rūdolfs atzīst, ka panākumus lielā mērā ietekmēja tas, ka tēma viņam pašam ir tuva, jo interesē militārā joma – Rūdolfs ir izgājis Nacionālo bruņoto spēku kājnieku skolas rezervista militārās apmācības kursu. Uz jautājumu, vai un kāpēc jauniešiem iesaistīties vai neiesaistīties Zemessardzē, Rūdolfs pārliecinoši atbild: “Dienests Zemessardzē jebkuram cilvēkam sniedz vairākas iespējas – Zemessardze attīsta gribasspēku, disciplinē, māca prasmes, kas būtiskas valsts un savai aizsardzībai, norūda fiziski un morāli, stiprina patriotismu.” Pamatojot obligātā dienesta nepieciešamību, Rūdolfs īpaši akcentē šobrīd nedrošo starptautisko situāciju un to, ka šāds dienests ir visās Ziemeļeiropas valstīs. Pozitīvs pārsteigums Rūdolfam bija aptaujas laikā noskaidrotā jauniešu pozitīvā attieksme pret dienestu zemessardzē.
Loretas Mūrnieces, Agneses Jaunmuktānes, Ernesta Eglīša un Rūdolfa Vahera zinātniski pētnieciskā darba vadītāja – skolotāja Daina Zelmene. Lauras Ceriņas un Megijas Kazekas zinātniski pētniecisko darbu vadīja Iveta Šmulāne.
Gandarījumu visiem jauniešiem Zinātniskās pētniecības darbu valsts konferencē deva atbalstošā un koleģiālā gaisotne stenda referātu prezentācijas laikā. Savus darbus bija jāprezentē trīs dažādiem recenzentiem un jāatbild uz āķīgiem jautājumiem par darba izstrādes gaitu, izmantotajām pētniecības metodēm, darba praktisko izmantojamību u.c. Interesi par pētniecības darbiem izrādīja arī jaunieši no citām skolām.
Vidusskolēniem, kuri nākotnē plāno izstrādāt pētniecības darbus, jaunieši iesaka nebaidīties un izvēlēties tēmu, kas pašiem tuva. Kā būtiskākos ieguvumus, izstrādājot darbu, visi min prasmi uzstāties, uzrunāt un komunicēt ar nepazīstamiem cilvēkiem, prasmi veidot darbu atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti noderēs arī studiju laikā augstskolā.
Informāciju sagatavoja: Daina Zelmene, Smiltenes vidusskolas izglītības metodiķe
Reklāma