Narkotiku izplatība – joprojām tabu tēma. Sabiedrības nosodījums un ignorance nelīdz

Vietējā sabiedrībā pēc 17. februārī laikraksta “Ziemeļlatvija” publikācijas “Valga kļuvusi par Dienvidigaunijas narkotiku midzeni” valda zināms satraukums par narkotisko vielu vieglo pieejamību. Īpaši tas skar pusaudžu un jauniešu vecākus.

Ik pa laikam arī masu saziņas līdzekļi ceļ trauksmi par narkotisko vielu lietošanas pieaugumu jauniešu vidū. Arī par narkotiku pārdozēšanu un tās sekām – nāves iestāšanos. Saistībā ar to, aptaujājot vairākus avotus, “Ziemeļlatvija” mēģināja noskaidrot, kāda ir situācija ar narkotiku izplatību Ziemeļvidzemes reģionā.

Policija situāciju vērtē kā kontrolējamu 

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Rūta Smilga, atbildot uz laikraksta “Ziemeļlatvija” jautājumiem, komentē: “Kopumā situācija ar narkotisko vielu izplatību Ziemeļvidzemes iecirkņa apkalpojamajā teritorijā vērtējama kā kontrolēta. Tāpat nav novērojama ārkārtēja, strauja šo vielu izplatības palielināšanās. Diemžēl jāsecina, ka šo vielu lietotāji pārsvarā ir jaunieši, kā arī nepilngadīgas personas. Policija savā darbībā veic mērķtiecīgus pasākumus noziegumu, pārkāpumu, kas saistīti ar narkotisko vielu nelegālo apriti, apkarošanā.”

Šogad Ziemeļvidzemes iecirknī ir uzsākti septiņi kriminālprocesi par narkotisko vielu nelikumīgu apriti. Uzsākti arī trīs administratīvo pārkāpumu procesi par narkotisko vielu lietošanas faktu. Viens no tiem – Valkas novadā. Likumsargi, veicot analīzi, nav konstatējuši, ka Latvijas – Igaunijas robežas tuvums veicinātu narkotisko vielu izplatību Ziemeļvidzemes iecirkņa apkalpojamajā teritorijā.

R. Smilga uzsver, ka sabiedrības atbalsts šo noziegumu apkarošanā ir ļoti būtisks.

“Ja iedzīvotāju rīcībā ir informācija par personām, kuras lieto, tirgo, glabā narkotiskās vielas, par to jāziņo policijai. Arī vecākiem jāseko līdzi savu bērnu gaitām. Pamanot kādas uzvedības izmaiņas, kas varētu būt saistītas ar aizliegto vielu lietošanu, nekavējoties jāvēršas pie speciālistiem pēc palīdzības,” skaidro R. Smilga.

Ģimnāzijas direktore – satraukumam ir pamats

Svarīgi bija noskaidrot arī Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas, kur koncentrējas lielākā daļa Valkas novada skolas vecuma jauniešu, direktores Lilitas Kreicbergas viedokli. Viņa atzīst: “Satraukums ir. Mēs nedzīvojam nošķirtā vientuļā salā. Agrāk mēs vairāk vai mazāk varējām saprast, kad bērns vai jaunietis ir smēķējis vai lietojis alkoholu. To konstatējām pēc smaržas un alkohola lietošanas gadījumā – arī pēc uzvedības. Šobrīd noteikt, vai jaunieši ir kaut ko aizliegtu lietojuši, ir aizvien sarežģītāk.”

L. Kreicberga sarunās ar skolēniem izsecinājusi, ka starp viņiem ir tādi, kas lieto. Februārī ģimnāzijas ēkā Raiņa ielā un dienesta viesnīcā notika policijas reids kopā ar speciāli apmācītu suni aizliegto vielu meklēšanā.

“Policijas reidā suns abās ēkās neatrada pilnīgi neko. No vienas puses varētu priecāties, ka pie mums viss ir kārtībā, bet gluži tādas pārliecības mums gan nav. Sāpīgākais bija tas, ka februārī no dienesta viesnīcas vienu puisi aizvedām uz slimnīcu. Viņš nav latvietis, nemācās ģimnāzijā, bet gan kaimiņpilsētas Valgas arodskolā. Šajā gadījumā izšķirošais bija tas, ka apkārtējie nenoklusēja un sniedza palīdzību, saprotot, ka jaunietim kļūst slikti. Šis notika laikā, kad Ogrē kāds 9. klases skolnieks nomira no narkotiku pārdozēšanas, jo draugi baidījās saukt uzreiz ātro palīdzību,” atklāj ģimnāzijas direktore, vēlreiz uzsverot, ka satraukumam tomēr ir pamats.

Tāpat lielas bažas raisa tas, ka arvien biežāk pedagogi pieķer tieši jaunāko klašu skolēnus, kuri pīpē tā saucamos saltiņus. Diemžēl Latvijas skolās pusaudžu vidū populāras kļuvušas jaunas e-cigaretes, kuras vizuāli ir līdzīgas flomāsteriem. Tām ir dažādas garšas, līdz ar to grūtāk pieķert mazos smēķētājus.

“Visos mazo smēķētāju pieķeršanas gadījumos ziņojam bērnu vecākiem. Esam ziņojuši arī policijai,” atzīst L. Kreicberga.

VIEDOKLIS

Mamma, kuras vienigais dēls narkotiku dēļ zaudēja dzīvību:

– Sintētiskās narkotikas man ir atņēmušas pašu dārgāko un vienīgo – manu dēlu. Viņš tobrīd studēja medicīnas koledžā Rīgā. Nesen bija nosvinējis savu 28. dzimšanas dienu. Viņš bija ilgstošs dažādu narkotisko vielu lietotājs. Īpaši iemīlēja heroīnu. Par to, ka to lietos, man, mammai, pateica jau 17 gadu vecumā. Atrunāšana nelīdzēja. No 18 gadu vecuma šad tad lietoja.

Vēlāk heroīns vairs nebija pieejams. Sākās iepazīšanās ar ielu narkotikām – fentanilu. Tas jau ir daudz bīstamāks pārdozēšanas riska dēļ. Un tad sākās mana dēla draugu un paziņu nāves gadījumi. Ielās fentanila vietā sāka “iesmērēt” karfentanilu. Arī mans dēls vairākas reizes pārdozēja, bet tika izsaukta ātrā palīdzība un glābta dzīvība. Visi tie gadījumi bija Rīgā.

Laika gaitā dēls kļuva pieredzējis lietotājs, un, ja vien neparādītos pilnīgi jauna ielu narkotika izotonitazēns (to lietotāji sauc par šoru) un ja dēls neuzrautos uz šīs vielas, viņš būtu dzīvs vēl šodien. Mēs kopā turpinātu cīkstēšanos ar viņa atkarību, meklējot izeju.

Tajā liktenīgajā reizē dēls domāja, ka nopircis un lieto fentanilu. Mans dēls divas reizes ārstējās Rīgas narkoloģijas slimnīcā, bet tas bija par maz. Vajadzēja vēl. Un tā ir mūsu, vecāku, vaina, ka nebijām pietiekami enerģiski un uzstājīgi. Paļāvāmies uz brīnumu. Šajā jomā brīnumi nenotiek. Atkarīgajam ir vajadzīga palīdzība, jo pats ar šo ligu nevar tikt galā. Vajadzīgs nepārtraukts atbalsts.

Tagad dēls ar mani visu laiku ir kopā kā gaismas un mīlestības pilns stars. Viņš ir cilvēks, kurš man iemācīja mīlestību. Caur dēlu sapratu, ka mīlestība nekad nebeidzas.

Diemžēl tieši šī tā saucamā šora dzēsa arī  mana dēla četru draugu dzīvību. Pēc 36 dienām mira viņa draugs – ģimenes cilvēks, divu bērnu tētis, Latvijas Universitātes maģistrantūras students. Viņš bija opiātu aizstājterapijas programmā. Lietoja “Subotex”. Taču draugi šī cilvēka aiziešanu tomēr saista ar ielu narkotiku pārdozēšanu. Ģimene viņu mirušu atrada mājās. Viņš bija tikai 41 gadu vecs.

Pēc pieciem mēnešiem sintētiskās narkotikas paņēma mana dēla bērnības draugu. Pietrūka tikai mazliet līdz viņa 27 gadu dzimšanas dienai. Šis puisis bija diplomēts mākslinieks. Grasījās studēt maģistratūrā Mākslas akadēmijā. Viņš pārdozēja vienatnē savā īrētajā dzīvoklī.

Pēc pusotra gada sintētiskās narkotikas pārdozēja brīnišķīga meitene ar sociālā darbinieka augstskolas diplomu. Darbā pat neviens nenojauta, ka viņa ir atkarīga no narkotikām, ir HIV ārstēšanās programmā un metadona programmā. Viņa labi pazina manu dēlu. Kad dēls aizgāja mūžībā, mēs ar šo meiteni sazvanījāmies. Viņa stundām runāja ar mani, mierināja, sakot, ka nāve no opiātiem esot viegla. Cilvēks vienkārši aizmiegot. Šī meitene pati bija opiātu aizstājprogrammā. Lietoja metadonu, bet pārdozēja ielu narkotikas. Tas notika viņas privātajā dzīvoklī. Draugs atrada viņu mirušu vannā. Viņa nesagaidīja savu 40. dzimšanas dienu.

Nupat – 25. februārī – miris atrasts vēl viens labs mana dēla draugs. Dēla draugus uzskatu arī par saviem draugiem. Viņš sarunās bija centies mani mierināt manās bēdās par dēla zaudējumu. Taču ielu narkotikas paņēma arī šī puiša dzīvību tajā pašā Rīgas rajonā, kur tas bija noticis ar manu dēlu. Arī uz ielas.

Jaunieši, pirmo reizi pamēģinot narkotikas, riskē, cerot uz veiksmi. Šodien tās visas, izņemot marihuānu, ir sintētiskas, nezināma sastāva vai koncentrācijas, jo ir ražotāju vai dīleru patvaļīgi kombinētas vai bieži samiksētas ar dažādiem piejaukumiem. Šīs vielas var norīt, šņaukt, injicēt, pīpēt. Tagad moderni elektroniskajās cigaretēs. Kā kurš izvēlas.

Jā, marihuāna, kas ir pati populārākā narkotiskā viela, it kā tā ir dabiska, bet arī to pārdevējs var apslacīt ar citām, daudz spēcīgākām vielām. Taču tikpat izplatīta jauniešu vidū ir psihotropo, oficiālo recepšu medikamentu lietošana. Vispopulārākais ir “Xanax”.

Pašlaik tieši ielu narkotiku dēļ Latvijā strauji palielinājies nāvju skaits. Mirst jauni cilvēki. To neapturēt tik ilgi, kamēr valstī un sabiedrībā nemainīsies diskriminējošā, atgrūdošā attieksme pret narkotiku lietotājiem. Ja rodas atkarība, būtu tikai normāli, ja cilvēks par to mierīgi varētu izrunāties ar tuviniekiem, ar savu ģimenes ārstu, nebaidītos iet pie narkologa, ārstēties Rīgas narkoloģiskajā slimnīcā vai kaut vai Strenču slimnīcā. Var gadīties, ka arī pēc ārstēšanās pa laikam cilvēks lietos narkotikas un atkal “uzsēdīsies”. Un atkal būs vajadzīga slimnīca.

Bijušo narkomānu nav, tāpat kā nav bijušo alkoholiķu. Ja vecāki sapratuši, ka viņu bērns (jaunietis) ne tikai ir pamēģinājis vai šad tad lieto narkotikas un to šodien dara ļoti daudzi jaunieši, tikai vecāki par to nezina vai negrib zināt, vai jau ir izveidojusies atkarība, tad nevajag gaidīt, kad tas pāries pats no sevis.

Ja ir izveidojusies nepārvarama, stabila atkarība, ir jāpiesakās oficiālajām aizstājterapijas programmām – metadons, suboksons (atkarībā no ģimenes rocības). Ir jāsaprot un jāpieņem. Narkotikas ir un būs brīvi pieejamas. Cilvēki, kuriem tās interesēs un būs nepieciešamas ilgāk tikai par pamēģināšanu, arī būs. Iespējams, tādu cilvēku kļūs arvien vairāk. Arī jaunatne nebaidās riskēt un eksperimentēt.

Arī lauku reģionos tagad ir pieejamas teju visas ielu narkotikas. To nevar apkarot, un policijas darbošanās skar tikai vienu nelielu daļu no notiekošā. Manuprāt, viens no risinājumiem būtu absolūta atvērtība šai tēmai. Atklāti runāt par ielu vielām, stāstīt par riskiem, sastāvu, iedarbību, pierašanas laiku, atkarību un ārstēšanās iespējām. Jāstāsta saprotamā valodā, bez biedēšanas.

Būtu ideāli, ja katrā reģionā būtu vismaz viens HIV/AIDS profilakses punkts, kur var uzzināt informāciju, konsultēties, veikt bezmaksas asins analīzes, lai noteiktu, vai nav notikusi inficēšanās ar HIV, C hepatītu. Arī šīs slimības mēdz būt kā blaknes narkotiku lietošanai. Šīs saslimšanas nav nekāds nāves spriedums. Tās ir jāārstē. Arī HIV inficētie, ja iesaistās valsts apmaksātā ārstēšanas programmā, dzīvo garu mūžu.

Vecākiem ir jāatver acis. Amfetamīns, ekstazī. LSD – tas viss ir tepat pieejams. Jaunieši padod ziņas cits citam, meklē, atrod, lieto un lietos. Tas nav apturami. Ir tāds laikmets. No dēla stāstītā zinu, ka narkotikas lieto policistu, skolotāju, fanātisku kristiešu bērni.

Narkotikas ir kā konfekte. Tā vilina. Šī konfekte ne pie kā nav vainīga. Vainīgi esam mēs paši. Atsvešinātība ģimenēs, problēmas vienaudžu starpā. Problēmas sevis meklējumos jaunieši “ārstē” ar narkotikām.

Zinu kādu kolēģi, kura, kad konstatēja sava vidusskolas vecuma dēla atkarību no narkotikām, nomainīja dzīvesvietu, izšķīrās no vīra, pameta darbu. Uz laiku kļuva par mājsaimnieci, bija nepārtraukti dēlam blakus, ārstēja un atbalstīja. Un tagad ar šo puisi viss ir kārtībā. Dzīvo un saredz savu nākotni bez narkotikām.

UZZIŅAI

Iemesli, kāpēc jaunieši uzsāk lietot narkotikas:

• vienaudžu spiediens;
• vēlēšanās iegūt pieaugušā statusu;
• ziņkārība, interese visu izmēģināt;
• zema pašcieņa;
• nestabila situācija ģimenē.

Pazīmes, kas vecākiem būtu jāievēro bērnos, kuriem draud šī problēma:

• antisociāla uzvedība (noziegumu izdarīšana);
• sekmju pasliktināšanās skolā;
• agrāk svarīgas sociālās vai atpūtas samazināšana vai pārtraukšana;
• skolas kavēšana vai neapmeklēšana;
• motivācijas trūkums, nolaidība;
• miega traucējumi;
• svārstīgs, depresīvs noskaņojums;
• nesaskaņas ar vecākiem, ātra aizkaitināmība;
• lielākas kabatas naudas prasīšana, nepamatojot tās nepieciešamību;
• fiziskas pazīmes – smaka (tabakas, alkohola, marihuāna, inhalanti); dūrienu pēdas vēnās, personiskajās mantās atrodamas tabletes, LSD markas (LSD ir spēcīgs halucinogēns, tas parasti tiek pārdots markas veidā – tas ir neliels papīra gabaliņš ar krāsainu zīmējumu), īpatnējas “cigaretes”.

Avots: www.vp.gov.lv

UZZIŅAI

2023. gadā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Ziemeļvidzemes iecirknī ir uzsākti septiņi kriminālprocesi par narkotisko vielu nelikumīgu apriti. Izņemti 9,8 grami amfetamīna (amfetamīns ir viena no pasaulē izplatītākajām sintētisko narkotiku grupām, to lietošana mēdz būt visaugstākajā līmenī tieši jauniešu vidū – redakcijas piezīme) un 20 grami marihuānas (marihuāna, sarunvalodā saukta arī par zālīti, gandžu un kanabisu, ir psihotrops preparāts, ko iegūst, izžāvējot kaņepju virszemes daļas, pārsvarā ziedus – redakcijas piezīme).

#SIF_MAF2022

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Ziemeļlatvija”.