Visi mediji sniedz informāciju par notikumiem Latvijā un visā pasaulē, kā arī praktiskus un citādi izglītojošos materiālus. Skatītāji, klausītāji un lasītāji no visa uzzinātā sniedz savus secinājumus un izteic viedokļus.
Šodien tā jau pierasta lieta un nevar cilvēki, ne arī prot dzīvot. Bet kādreiz bija laiks, kad visa tā nebija. Valkas iedzīvotāji pirmo reizi izdzirdēja radio skaņas K. Ulmaņa valdīšanas laikā, kad mājas īpašnieks Rīgas ielā uz jumta bija izveidojis uztvērēju un visi pilsētiņas iemītnieki varēja dzirdēt dziesmiņu “Kas tie tādi, kas dziedāja”.
Tādi bija latvieši Ulmaņa laikā. Cēla mājas, iekopa dārzus un tīrumus, veidoja pilsētas paši, nekādus miljonus neviens viņiem nepiešķīra. Cits citu balstīja, netrūka labu organizatoru, kuri visu savu enerģiju lika lietā. Tā no poļu militārista atņemtās Valkas pilsētas izveidojās atkal jauna Valka. Tas bija īsts patriotisms, kas turpinājās no paaudzes uz paaudzi.
Tajā laikā tādu naudas patriotismu kā tagad nepazina, tāpat kā dzīvniecisko cīņu pēc labākā kumosa. Tad jauniešus nesūtīja uz ārzemēm studēt, bet visu dzīvei nepieciešamo iemācīja savā zemē. Tikai tā attīstījās latviešu kultūra un ekonomika. Citās lielajās valstīs to nav iespējams izprast un izmantot valsts un tautas attīstībai. Tad vajag ļoti saprātīgus cilvēkus, kuri ārzemēs gūtās zināšanas prot pielāgot Latvijas apstākļiem, galvenais tautas garam.
Šie ļaudis darīja lielus darbus, bet necildināja ne valsti, ne tautu. Šo latviešu cēlsirdību ievēroja citas tautas un bija pateicīgas latviešiem par viņu pārticību un atbalstu citām tautām, sevišķi poļu un krievu tautieši. Tautas savstarpēji saprotas ar valodām un darbiem. Neviena tauta negrib varmācīgu iejaukšanos otras tautas dzīvē.
Tomēr nelaime tā, ka lielajām tautām rodas cilvēki, kuriem tas liekas kā likums izturēties noziedzīgi pret citām viņiem pilnīgi svešām tautām. Tie ir laupītāji ar tieksmi iegūt citas valsts zemes un tautas bagātības. Latviešiem tāda vēlēšanās nekad nebija, bet vienmēr tie cīnījušies par savas zemes aizstāvību.
Tagad vērojams pavisam kaut kas cits, bet pilnīgi neapdomāta virzība. Ja pasaulē nevienā valstī nebūtu politiķu, militāristu un baņķieru, arī Latvijā ne, tad šī valstiņa ar visiem saviem iedzīvotājiem būtu pirmā, nevis pēdējā starp citām valstīm.
Šī nenormālība notika tāpēc, ka ievēlētie cilvēki iedomājas sevi par kaut kādiem tautas pārstāvjiem, bet īstenībā izskatās, ka viņi ir ārzemju aģentu pārstāvji. Tas notiek tāpēc, ka demokrātisku vēlēšanu vietā notiek kapitālistiskas vēlēšanas. Nu beidzot vienai daļai latviešu radusies iespēja dzīvot kapitālisma apstākļos.
Naudas tīkotāji iedomājas paši, ka vareni un visu var. Liekas gudri un izglītoti, bet nesaprot, ka šis ceļš ir vilinošs, bet ļoti maldīgs. Nauda nāk un aiziet, bet cilvēku darba augļi ir paliekoši, kaut arī paši darītāji aizgājuši mūžībā. Komponista un diriģenta vairs nav, bet viņa radītais koris un dziesmas dzīvos mūžīgi, kamēr latviešu tauta būs. Nākošo paaudžu pienākums saglabāt, nevis izpostīt, pazudināt iepriekš radīto.
Īstie latvieši alkst brīvību jau no savas bērnības laikiem līdz šodienai. Par to liecina šajā mocību un iznīcības laikā īsto latviešu tieksme saglabāt nacionālās bagātības un tālāk turpināt un attīstīt. Šo dienu varasvīri, it kā tautas pārstāvji, kuri varēja mierīgi noskatīties, kā VEF rūpnīcu aizveda nezin uz kurieni, kā strādnieki asarām acīs šķīrās no ienesīgās, iemīļotās rūpnīcas.
Tas pats notika arī laukos, kad likvidēja lielsaimniecības. Šie vīri, kuri organizēja lielo īpašumu likvidēšanu, sevi dēvē par patriotiem. Šādi naudas patrioti jāizolē no sabiedrības, lai arī viņi nonāktu tādā stāvoklī, kad jāsēž ielu malā un jālūdz dāvanas no garāmgājējiem.
Tāpat neapdomāts solis bija iestāšanās ES un NATO. Tā lielvaras ievilka pelīti slazdā. Viens no bijušajiem Valsts prezidentiem Valdis Zatlers ir cita ceļa gājējs, tāpēc viņa ceļš ir tik ērkšķains un grūts. Tomēr pārvarēt grūtības nozīmē dzīvot.
