Dievs ir mīlestība. Tā rakstīts Bībelē un to zina visi ticīgie. Reizēm es iedomājos, kādēļ mīlestību sauc par Dievu. Uz šo jautājumu atbildi var atrast, pamēģinot padzīvot bez mīlestības.
Dievs ir mīlestība. Tā rakstīts Bībelē un to zina visi ticīgie. Reizēm es iedomājos, kādēļ mīlestību sauc par Dievu. Uz šo jautājumu atbildi var atrast, pamēģinot padzīvot bez mīlestības.
Proti, arī veselības nozīmi mēs īsti varam novērtēt vienīgi pēc pārdzīvotas smagas slimības. Bez mīlestības dzīve pārvēršas par elli. Ja ģimenē zūd saticība un tās vietu ieņem naids, tad cieš gan abi laulātie, gan arī bērni, ja tādi ir. Man bija paziņa, kurš stāstīja, ka bērnu dēļ dzīvojot kopā ar sievu, kaut garīgi abi jau sen jūtoties šķirti. Viņš atzina, ka nereti no rītiem negribas acis atvērt un celties, lai nebūtu jāsastopas ar skatienu, kurā atspoguļojas neslēpts nicinājums. Vienīgās sarunas esot apmainīšanās ar pārmetumiem. “Laikam tomēr jāšķiras. Bērni tik un tā cieš. Viņi, tāpat kā mēs, arvien vairāk ieraujas sevī un kļūst skarbi cits pret citu,” beigās secināja draugs.
Daudzie publicētie fakti par vardarbību ģimenēs, par bērnu atņemšanu vecākiem, kuru savstarpējo ķīviņu dēļ mazie pie mammas un tēva vairs nespēj dzīvot, apliecina mīlestības deficītu sabiedrībā. Nospiestība un neiecietība, kas rodas ģimenē, nepaliek mājās, bet pavada šādus cilvēkus arī uz darbu. Iznākumā sākas mocīšanās ar mazvērtības kompleksiem, dzīve pamazām zaudē jēgu. Mīlestības trūkums līdzinās tumšam izmisumam, kas ik dienu samelnē vairāk. To apliecina tas, ka dažāda vecuma cilvēki arvien vairāk meklē psihologu un psihoterapeitu palīdzību. Bez psihologiem nevar iztikt arī skolas. Bail domāt, ar ko tas beigtos, ja nebūtu mīlestības.
Tā cilvēku garīgi ceļ, veicina personības attīstību, dzīvē nodrošina harmoniju. Pirms kāda laika intervēju sievu un vīru, kuri gaidīja zelta kāzas. Viņi ar nodzīvoto mūžu bija apmierināti, var pat teikt, laimīgi. Laimi bija atnesusi mīlestība.
Cik tā pati ir bagāta, to rāda daudzu dzejnieku un rakstnieku veltītie vārdi mīlestībai. Vārda mākslā tā ir tēlota kā vētra, arī kā trausls zieds, kā dzidrs kalnu avots, kā gaisma, kas nebeidz mirdzēt, kā laime un prieks. Mīlestībai nav definīcijas. Katrs to raksturo pēc savas iztēles, bet visi tēlojumi ir pilni sirsnības. Mīlas jūtu raksturojumam autori ir centušies atrast visskaistākos vārdus. Tas vien nozīmē, ka bez mīlestības nevar. Bez tās ir grūti. Tāpat kā bez Dieva.
