Ikviens bērns ir vērtība, un ikvienam bērnam, arī ar īpašām vajadzībām, ir tiesības piedalīties un būt pieņemtam. Šie divi galvenie aspekti izsaka iekļaujošas izglītības būtību.
Ikviens bērns ir vērtība, un ikvienam bērnam, arī ar īpašām vajadzībām, ir tiesības piedalīties un būt pieņemtam. Šie divi galvenie aspekti izsaka iekļaujošas izglītības būtību.
Par iekļaujošu izglītību runā arī Smiltenes ģimnāzijā, jo divas ģimnāzijas skolotājas Alda Miķe un Inguna Kondratjeva iesaistījušās projektā “Vienādas iespējas visiem jeb Kā mazināt sociālo atstumtību jauniešu vidū”. Pavisam tajā ir 40 dalībnieku no Latvijas skolām.
Nav tā, kā šķiet pirmajā mirklī
Projektu valstī īsteno Izglītības attīstības centrs sadarbībā ar Lielbritānijas padomi Latvijā. Tam ir divi mērķi: pirmais — mazināt sociālo atstumtību un ierobežot bērnu un jauniešu sociālā riska grupu veidošanos, otrais — paaugstināt skolotāju profesionālo un pedagoģisko kompetenci darbā ar bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām.
“Cilvēkiem pirmajā brīdī varbūt šķiet, ka bērni ar īpašām vajadzībām ir tādi, kuri sēž ratiņkrēslā vai kuriem ir kustību vai attīstības traucējumi. Taču tā nav,” skaidro smilteniete skolu psiholoģe Dace Gailīte. “Bērns ar īpašām vajadzībām ir arī sociālā riska grupas bērns: piemēram, ja viņa vecāki strādā Īrijā vai citur ārzemēs (šī tendence kļūst arvien izplatītāka); ja bērnam ir dzemdību trauma vai bijušas smagas slimības, kuras acīm redzamus defektus nav atstājušas, taču mācībās ir grūtības; bērni no nabadzīgām ģimenēm, kuri nevar atļauties daudz ko no tā, ko var citi viņu vienaudži.”
Šo sociālo riska grupu bērni jau tagad mācās vispārizglītojošās skolās, tāpēc projektu “Vienādas iespējas visiem” D. Gailīte atzīst par vajadzīgu. “Sabiedrība vēl nav gluži gatava pieņemt cilvēkus ar īpašām vajadzībām, tāpēc šo problēmu risinām.”
Šobrīd Latvijā skolēni ar īpašām vajadzībām pārsvarā mācās speciālajās internātskolās. Valkas rajonā tāda izglītības iestāde atrodas Palsmanē. “Vecāki ne vienmēr atbalsta bērna sūtīšanu uz šādu skolu, jo grib, lai viņš mācās vispārizglītojošā skolā un iekļaujas tās vidē,” stāsta skolotāja I. Kondratjeva.
Labs piemērs — kompensējošās klases
Lai parastā skolā mācītos skolēni ar īpašām vajadzībām, ir vajadzīgi profesionāli sagatavoti pedagogi un saprotoši skolasbiedri, valsts atbalsts mācību resursiem un iekļaujošās izglītības nostādnei. “Projekta mērķis ir veidot labvēlīgu vidi, kurā katrs bērns apgūst sev maksimāli iespējamo izglītības līmeni, jūtas pieņemts un iederīgs. Mūsdienu sabiedrībai citādi domājošo un citādi varošo pieņemšana ir ļoti aktuāla,” atzīst skolotāja A. Miķe.
Jau deviņdesmito gadu vidū izglītības eksperti ārzemēs atzina: vispārizglītojošas skolas ar iekļaujošu ievirzi ir visefektīvākais veids, kā cīnīties ar diskriminējošu attieksmi, veidot labvēlīgu iekļaujošu sabiedrību un dot izglītības iespējas visiem.
“Pagaidām mūsu bērni un mūsu skolas vēl nav gatavas pieņemt bērnus ar īpašām vajadzībām, kaut arī no tā būtu ieguvums — viņi netiktu atrauti no ģimenes,” domā Palsmanes speciālās internātskolas direktore Inga Auga. Viņa atgādina, ka daļa bērnu ir nežēlīgi. Ja kādam klasē neveicas, tad vērojama nievājoša attieksme. Speciālajās skolās visi bērni ir līdzīgi, ar līdzīgu zināšanu, prasmju un spēju līmeni.
Par pozitīvu lietu I. Auga uzskata kompensējošās klases vispārizglītojošās skolās, kas jau ir iekļaujošas izglītības piemērs. Tajās skolēni apgūst tādu pašu pamatizglītības programmu kā pārējās klasēs, tikai audzēkņu skaits klasē ir mazāks un skolēnam pedagogs var veltīt lielāku individuālu pieeju. Pašlaik Valkas rajonā ir 16 kompensējošas klases piecās skolās: Valkas pamatskolā (7 — tik daudz tāpēc, ka skolā mācās un integrējas arī citu tautību bērni), Blomes pamatskolā (1), Strenču vidusskolā (2), Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolā (4), Smiltenes ģimnāzijā (2).
Nākotnes izglītības politika
Īstenojot projektu “Vienādas iespējas visiem”, komanda un eksperti izstrādās un aprobēs tālākizglītības programmu, izdos pieredzes krājumu un sarīkos konferenci. “Projektā metodiku un praktiskās zināšanas dod britu eksperti un Latvijas speciālisti,” informē Izglītības attīstības centra programmu direktore un minētā projekta vadītāja Iveta Vērse. Projekta dalībnieki tiekas reizi mēnesī un uztur atgriezenisko saikni starp projektā uzzināto teoriju un praktisko pielietojumu skolās.
“Jau tagad Latvijā ir daudzas vispārizglītojošas skolas, kurās audzēkņu vidū ir arī divi vai trīs bērni ar īpašām vajadzībām. Latvijā izglītības politika nākotnē ir iesaistīt vispārizglītojošās skolās arvien vairāk šādu bērnu, ja viņu problēmas nav lielas,” saka I. Vērse.
