Valkas rajonā jau liela daļa zemnieku un piemājas saimniecību īpašnieku savās platībās ir attīstījusi bioloģisko lauksaimniecību.
Valkas rajonā jau liela daļa zemnieku un piemājas saimniecību īpašnieku savās platībās ir attīstījusi bioloģisko lauksaimniecību. Vairāki no viņiem šajā jomā strādā jau otro gadu un ir gatavi drīzumā tirgum piedāvāt kvalitatīvu produkciju.
Bioloģiskās lauksaimniecības novērtēšanas eksperts Raimonds Jansons uzskata, ka rajonā bioloģiskie lauksaimnieki ir aktīvi. “Darbs pēc bioloģiskās lauksaimniecības metodēm notiek vairākās nozarēs — ne tikai augkopībā, bet arī piena un gaļas lopkopībā. Kopumā bioloģiskajā lauksaimniecībā var just ražošanas kultūras pacēlumu. Es domāju, tas ir tādēļ, ka minētā joma izvirza noteiktas prasības un tās saimniekus disciplinē,” saka R. Jansons.
Izvēlas tīru produktu ražošanu
Ar bioloģisko lauksaimniecību jau divus gadus savā saimniecībā “Liepaines” nodarbojas Valkas pagasta zemnieki Mārīte un Andris Līdumi. Viņi strādā piena un gaļas lopkopībā, audzē arī ogas un dārzeņus. Vecāku ietekmē savu saimniecību “Jaunzemītes” ar bioloģiskās lauksaimniecības novirzienu Ērģemes pagastā ir izveidojusi arī Mārītes un Andra meita Anita. Viņa ir iegādājusies gaļas šķirnes “Melnais anguss” govis, kuras audzē vaislas materiāla pavairošanai.
Andris uzskata, ka viņš uz bioloģisko lauksaimniecību pārorientējies pārliecības dēļ. “Laikam ritot, arvien vairāk manī palielinājās pārliecība, ka cilvēkiem jāsaņem kvalitatīvi un veselīgi produkti. Skatoties, kādas pārtikas preces pašlaik piedāvā lielā daļā veikalu, pārņem šausmas. Tikpat kā neviena produkta vairs nav bez ķīmijas piedevas. Esmu pārliecināts, ka cilvēki atjēgsies un sapratīs, kāda pārtika vajadzīga viņu veselībai. Faktiski pēc bioloģiskajām metodēm strādājam ilgāk, vienīgi pēdējos gados esam cīnījušies, lai saimniecība iegūtu oficiālu bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotājas statusu,” saka A. Līdums.
Labu iznākumu nodrošina rēķināšana
Visi trīs Līdumi atzīst, ka arī šodien bioloģiskā lauksaimniecība var būt rentabla, ja visu pareizi izrēķina. “Tirgus šai produkcijai tiešām vēl nav liels, bet daudz kas atkarīgs no tā, kā saimnieko. Mēs nepērkam dārgas ķimikālijas, bet tas nenozīmē, ka esam nolemti mazāka apjoma produkcijas iegūšanai. Ja, piemēram, augkopībā precīzi ievēro augu seku, var izaudzēt labu ražu un nezāļu nemaz tik daudz nav,” apliecina M. Līduma. Arī lopbarību iespējams saražot pietiekamā daudzumā. Saimniecībā “Liepaines” zemnieki tur 30 govis un teļus.
A. Līduma skaidro, ka gaļas govis savā Ērģemes pagasta zemnieku saimniecībā izvēlējusies tādēļ, ka šos dzīvniekus ir vieglāt paēdināt, jo viņiem barības devas nevajag aprēķināt tik precīzi kā slaucamajām govīm. Pašlaik viņai ir 11 liellopi un septiņi teļi. “Dzīvnieki ir ļoti augstvērtīgi un veselīgi, tādēļ tos audzēju vaislas materiālam, jo aplēsu, ka šobrīd tas ir izdevīgākās saimniekošanas variants,” saka A. Līduma.
Cilvēki sāks domāt par veselīgu pārtiku
Zemnieki domā, ka ar bioloģiskajām lauksaimniecības metodēm iegūtā gaļas produkcija tirgū ātrāk kļūs dārgāka nekā augkopības produkcija. “Dārzeņu no dažādām valstīm veikalos ir ļoti daudz. Pie tā, domāju, ir vainīga arī valdības politika, kas ar attiecīgajiem lēmumiem un likumiem ir veicinājusi šo ķimizēto dārzāju pieplūdumu. Skaidrs — esam Eiropas Savienībā ar kopēju tirgu. Tomēr uzskatu, ka preču noietu par labu ekoloģiski tīrai produkcijai ar laiku radīs cilvēku domāšana. Agri vai vēlu vajadzēs saprast, ka ar mākslīgi ātri augsnē izstieptu augu vitamīnus organismam nevar nodrošināt. Jau tagad sabiedrības attīstībā šis process ir sācies, jo arvien vairāk cilvēku sāk interesēties zemnieku saimniecībās, vai iespējams nopirkt kvalitatīvus kartupeļus, gaļu un pienu,” skaidro A. Līdums.
Bez ķimikālijām var iztikt
Zemnieki atzīst, ka saimniecībā ir iespējams iztikt bez augu kaitēkļu apkarošanai domātajām ķimikālijām. “Vajag tikai padomāt. Mēs audzējam arī kartupeļus un mainām laukus. Vaboles mūsu nodomiem nespēj tikt līdzi. Protams, ja ik gadu kādu agrokultūru audzētu tikai vienā vietā, tad no kaitēkļiem būtu grūti izvairīties,” piebilst A. Līdums.
Ar atbalsta finansējumu bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai saimnieki ir apmierināti.
“Par Eiropas Savienības līdzekļiem mums ir iespēja apmeklēt dažādus kursus. Nesen tādus pabeidzu Ozolniekos un esmu apmierināta,” saka A. Līduma. Ir iespējams iegūt arī citus atbalsta maksājumus. “Tomēr jāatzīst, ka tas prasa lielu uzņēmību. Diezgan pamatīgi jānopūlas, lai iegūtu Eiropas Savienības līdzekļus. Ir bijis pat tā, ka pa vienām durvīm izdzen ārā, bet es pa otrām atkal eju iekšā un skaidroju, ko man vajag. Ja ir uzņēmība, daudz ko var izdarīt,” secina A. Līdums.
