Pirmdien Ērģemes bērnunamu apmeklēja Latvijas Bērnu fonda prezidents Andris Bērziņš, lai iepazītos ar dāvātās naudas izlietojumu un ar situāciju bērnunamā «Čiekuriņš».
Pirmdien Ērģemes bērnunamu apmeklēja Latvijas Bērnu fonda prezidents Andris Bērziņš, lai iepazītos ar dāvātās naudas izlietojumu un ar situāciju bērnunamā “Čiekuriņš”.
“Iepriekšējo reizi Ērģemē biju pirms trīs gadiem. Toreiz bērnunamam dāvinājām veļas mazgājamo mašīnu. Tagad vēlos iepazīties ar “Microsoft” dāvāto līdzekļu izlietojumu remontam,” informē A. Bērziņš.
Pavisam “Čiekuriņš” saņēma 12 tūkstošus latu, remontam izlietoti 10179 lati, bet pārējā nauda paredzēta mēbeļu un klavieru iegādei. Bērnunamā ir skolēni, kuri labprāt un ar panākumiem apmeklē J. Cimzes mūzikas skolu Valkā. Ikdienas treniņiem ir nepieciešams mūzikas instruments mājvietā. Bērniem būs iespēja sagatavot priekšnesumus koncertiem svētku reizēs. Bērnu fonda prezidents ar paveikto remontu ir apmierināts, bet uzskata, ka nama priekšzīmīgai sakārtošanai jādara vēl daudz. Viņu pavadīja Valkas rajona padomes izpilddirektors Kārlis Albergs un galvenā speciāliste sociālās aprūpes jautājumos Mārīte Magone. Iespējams, ar paveikto remontu vēlēsies iepazīties arī koncerna “Microsoft” Latvijas nodaļas pārstāvji.
Latvijas Bērnu fonda prezidents ir norūpējies par situāciju daudzās ģimenēs. Dodoties uz Valku, viņš iegriezās arī reģionālajā vardarbībā cietušo bērnu centrā Valmierā. “Tur atrodas ļoti daudz bērnu. Gandrīz katrs cietušais vardarbību producē tālāk. Bērna naids pret pāridarītājiem, visbiežāk viņa tuviniekiem, ir tik liels, ka nepaliek bez sekām. Visu norakstīt uz sarežģīto ekonomisko situāciju ir aplami. Es nespēju iedomāties, ka trūkuma dēļ būtu sitams bērns. Šādai vecāku rīcībai nav nekādu attaisnojumu. Tādiem vecākiem visbiežāk gadās, ka, nonākot zināmā vecumā pirms došanās aizsaulē, nav kas pasniedz glāzi ūdens,” novērojis A. Bērziņš. Viņš ir pārliecināts, ka tradicionālajās latviešu ģimenēs vislielākā bagātība ir paaudžu pēctecība. Tas ir svētīgi, ka vecvecāki piedalās mazbērnu audzināšanā. Tā ir milzīga sociāla bagātība. “Diezin vai latviešiem ir pieņemama amerikāņu un citu rietumtautu paraža — tiklīdz bērns kļūst pilngadīgs, viņš pamet vecāku mājas un varbūt reizi gadā atrod laiku paņemt rokā tālruņa klausuli, lai sazinātos ar vecākiem. Es nespēju iedomāties, ka to varētu darīt tik maza tauta kā latvieši,” prāto A. Bērziņš. Viņš atzīst, ka latvietim plēšanās kāre piemīt, bet tas ir mazāks ļaunums nekā paaudžu saites izjaukšana. Viņš atzīst, ka bez bērnunamiem un pusaudžu krīzes centriem neiztiksim. Ideālais variants, kad bērni ciena vecākus un vecāki bērnus, ir tikai vēlamais. Praksē ir izņēmumi, turklāt to nav maz.
A. Bērziņš ieinteresējās par kādu ģimeni Valkā, kurā māte audzina divus bērnus, bet otri divi atrodas Ērģemes bērnunamā. Viņam grūti saprast mātes motivāciju, situācijas psiholoģiskos aspektus. “Jau 18 gadus darbojos šajā jomā, bet man tas nav saprotami. Ģimenē kultivētais naids bērnos iesēžas ļoti dziļi. Nedod Dievs, ja tas turpināsies nākamajā paaudzē. Bērnunamu audzinātājām un psihologiem jādara viss iespējamais, lai mazinātu šo naida pakāpi,” pārliecināts Bērnu fonda prezidents.
