Paņemt no bagātajiem?

Kas notiek? Vai Kariņa un Levita valdība grib iznīcināt Latviju? Tādu jautājumu esmu dzirdējusi nevis no sazvērestības teoriju piekritējiem, bet no loģiski domājošiem, sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, turklāt ar piebildi, ka spriedze ļaužu noskaņojumā ir sasniegusi “kritisko masu”.

To nevar neredzēt un izlikties, ka valstī viss ir kārtībā, –  aprīlī streikos pedagogi, mediķi brīdina, ka jau augustā vai septembrī finansējuma trūkuma dēļ var apstāties valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana, piena lopkopības saimniecības joprojām ir neziņā par savu nākotni un arī nav atmetušas domu par protesta akcijām.

Valsts budžetā neesot liekas naudas. Tiešām nav no kurienes to paņemt? No tiem, kuri labi nopelnījuši uz ārkārtas apstākļu rēķina?

Nesen saņēmu retorisku jautājumu – “tad visi cīnīsimies par šādu Latviju līdz pēdējam?” un saiti uz rakstu “Karš apzeltījis Latvijas komercbankas un enerģētikas uzņēmumus”, ko savas izpētes rezultātā publicēja digitālā avīze Neatkariga.lv.

Lai gan vairumam Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu 2022. gads paliks atmiņā ar nežēlīgu enerģijas cenu, komunālo maksājumu un arī mājokļu kredītu procentu maksājumu kāpumu, komercbankām un enerģētikas nozares uzņēmumiem tas bijis pļaujas laiks, norāda Neatkariga.lv un informē, ka Latvijas lielāko komercbanku peļņa pamatā augusi par vairākiem desmitiem procentu, bet enerģētikas un komunālo pakalpojumu uzņēmumu peļņa pērn, salīdzinot ar 2021. gadu, uzlekusi pat līdz 12 reizēm. Komercbankas negaidītu peļņu guva no Eiropas Centrālās bankas strauji ieviestās kredītu bāzes procentu likmju audzēšanas inflācijas apkarošanas nolūkā, strauji palielinot procentu likmes izsniegtajiem kredītiem. Ņemot vērā šos apstākļus, daudzas ES valstis ir ķērušās pie enerģijas tirgus dalībnieku un dažos gadījumos arī komercbanku ārkārtas peļņas aplikšanas ar papildu nodokli jeb solidaritātes maksu. Šīs maksas ideja ir likt komersantiem nesamērīgi augstu peļņu, kas gūta uz ārkārtas apstākļu rēķina un no kā cieš visa pārējā ekonomika un sabiedrība, daļēji atgriezt sabiedrībai caur valsts budžetu.

Lietuvas Finanšu ministrija un Lietuvas Banka jau nākušas klajā ar ierosinājumu aplikt rekordaugsto banku peļņu ar līdz pat 60% lielu solidaritātes nodokli, kura ieņēmumus varētu novirzīt valsts aizsardzības stiprināšanai. Paredzams, ka Lietuvas valsts budžets no šī nodokļa varētu iegūt 510 miljonus eiro. Latvijā pie varas esošie politiķi ar konkrētiem līdzīgiem priekšlikumiem publiskajā telpā klajā pagaidām nav nākuši, vismaz nav dzirdēts.

Taču te nu būtu nauda, ar ko vismaz nedaudz aizbāzt sūci Latvijas veselības aprūpē.

Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītāja Līga Kozlovska intervijā “Dienai” atzinusi, – pēc tā finansējuma, kāds pašreiz iedots veselības aprūpei, Latvija Eiropā ir pēdējā vietā aiz Rumānijas. Šogad finansējums veselības nozarei būs
1,6 miljardi eiro, papildus nozarei šogad ir piešķirti 85,8 miljoni eiro, taču ar to ir par maz. Līgas Kozlovskas ieskicētā drīzas nākotnes aina ir drūma, – vai nu tiks celti pacientu līdzmaksājumi, vai Latvijā būs tikai privātā medicīna  un to saņems tikai tie, kas varēs samaksāt.