Birzuļu pamatskolas saime gatavojas skolas 80 gadu jubilejai. Bijušajā muižas ēkā skola darbu uzsāka 1926. gadā.
Birzuļu pamatskolas saime gatavojas skolas 80 gadu jubilejai. Bijušajā muižas ēkā skola darbu uzsāka 1926. gadā.
“Šoreiz svinības rīkosim pavasarī, visticamāk, maija beigās, lai varētu uzturēties gan telpās, gan ārā. Tas būs laiks pirms 9. klases eksāmeniem. Šajā semestrī visus spēkus veltīsim tieši šā notikuma sagatavošanai,” stāsta skolas direktore Ilona Jansone. Arī projektu nedēļas galvenā ievirze būs materiālu vākšana par skolas absolventiem un bijušajiem skolotājiem.
Iesaista draugus un draugu draugus
Direktore uzsver, ka projektu nedēļa skolā nav formāls pasākums ķeksīša dēļ, tā allaž dod praktisku labumu.
Par salidojumu būs informācija valsts lielākajos masu saziņas līdzekļos, taču par efektīvu veidu pasākuma izziņošanai skolotājas uzskata portālu draugiem.lv. Tajā ir iesaistījušies gandrīz visi skolotāji. Ziņas izplatīšanā iesaistīs gan draugu draugus, gan skolēnus. Jau tagad ir atsaukušies daži absolventi, kuri skolu beiguši ļoti sen. Daži ir tā mainījušies, ka fotogrāfijās grūti pazīstami.
Skolotāji ļoti cer, ka šajā semestrī skolā beidzot būs internets ar pastāvīgo pieslēgumu projekta “E – Vidzeme” ietvaros. Mēros pastāvīgā pieslēguma nav nevienam. Skolā ir divi interneta punkti ar iezvanpieeju, kurus saskaņā ar “Lattelekom” noslēgto līgumu izmanto noteiktās stundās. Tā ir lētāk. Skolēni ļoti izjūt interneta trūkumu — kad viens kaut ko dara, viņam apkārt notiekošo vēro vesels pulciņš. Skolotāji tīklam atvēlēto laiku cenšas sadalīt tā, lai varētu pastrādāt katrs skolēns, kurš to vēlas.
Visiem skolēniem redz cauri
“Lauku skolā ir savi trūkumi, taču ir arī priekšrocības, un vispirms tās ir savstarpējās attiecības. Mazā kolektīvā tās ir citādas — mēs bērnu redzam ne tikai kā vienu būtni starp daudzām, bet var sacīt — redzam viņiem cauri. Mums ir zināma katra skolēna problēma, visas viņa labās un ne tik labās īpašības,” pārliecināta I. Jansone.
Par to, ka šajā skolā ar audzināšanu viss ir kārtībā, pārliecinājās arī šo rindu autors — tādas pieklājības izpausmes, džentlmeniskumu un vienkāršu atvērtību sarunā skolas pagalmā var izjust tikai mazajās lauku skoliņās. Skolā ir ļoti maz tādu bērnu, kuri ienākuši no citām vietām ar dažādiem netikumiem. Pedagogiem ir viegli runāt ar vecākiem, jo lielākā daļa šo vecāku arī ir mācījušies tajā pašā skolā. Vecākās skolotājas ar viņiem var atļauties runāt, kā ar “saviem” bērniem.
Ir bažas par skolas nākotni
Pavisam skolā mācās 66 skolēni, vēl 28 apmeklē bērnudārzu, kas arī ir izvietojies skolas telpā. Piecgadīgie un sešgadīgie gatavojas skolai. Diemžēl šo bērnu mācīšanai nav paredzēts valsts finansējums, jo nav noteiktā minimālā bērnu skaita. I. Jansone ir pateicīga Bilskas pagasta padomei, kura piešķir visus nepieciešamos līdzekļus darbam. Jautāta par skolas perspektīvām, direktore nav pārliecināta optimiste, jo skolēnu skaits turpina samazināties. 9. jūnijā skolu beigs 13 audzēkņu, bet 1. septembrī mācības uzsāks tikai divi. Skolas administrācija netic ilūzijai, ka Mēros ieradīsies daudz jaunu iedzīvotāju. Arī uzturēt lielo skolas ēku pagastam nav viegli. Tā gan allaž tiek rūpīgi kopta. Tiesa, vairāk spiež lielas vajadzības — nepieciešamība mainīt jumtu un citu vērienīgu darbu veikšana.
Lai gan skolēnu nav daudz, tomēr arī Birzuļu skola ir pārstāvēta Valkas rajona mācību priekšmetu olimpiādēs. Īpaši izceļas meitenes. Skola lepojas ar Aiju Meisteri, kura piedalās četrās olimpiādēs, — jau izmēģināti spēki mājturībā un fizikā, vēl jāpiedalās matemātikas un ģeogrāfijas olimpiādē. “Ja mājturībā viss bija normāli, tad fizikā jutu, ka zināšanu pietrūkst,” atzīst Aija. Viņa nolēmusi pārbaudīt spēkus dažādās jomās, lai noskaidrotu, ko izvēlēties turpmāk.
Skola kļūst par muzeju
Mazais skolēnu skaits traucē izveidot noteikumiem atbilstošus mākslinieciskās pašdarbības kolektīvus. Interesanti, ka skolā ir krietni vairāk zēnu nekā meiteņu. Skolā ir deju kolektīvs, taču konkursos un skatēs tas piedalīties nevar, jo neiekļaujas paredzētajos vecuma limitos. Dejotājus vada skolotāja Ilma Reimane. Teātra pulciņu vada skolotāja Aija Skrastiņa. Šis pulciņš katru gadu gatavo Ziemassvētku uzvedumu, kurā iekļaujas dejotāji, dziedātāji un visi pārējie. Ar folkloristiem strādā skolotāja Ina Broma. Pirmo gadu skolā darbojas mazpulks, kuru vada skolotāja Līga Treisnere. Skolas pagrabstāvā izremontētas divas telpas, kur top muzejs. Tajā jau savākts daudz materiālu par izglītības darbu novadā kopš 19. gadsimta beigām, kad bērnus sāka macīt skolotājs Viļums Kalējs. Par muzeja iekārtošanu atbildību uzņēmusies skolotāja Inguna Kudlāne. Muzeja cienīgi priekšmeti izvietoti gandrīz visos mācību kabinetos. Var droši sacīt, ka šī visādā ziņā ir skola – muzejs. Piemēram, latviešu valodas klasē ir plaukts ar ļoti vecām grāmatām. Fizikas kabinetā sev vietu atraduši veci radioaparāti. Daudzas no šīm lietām savāktas projektu nedēļu ietvaros.
