Latvijas “Gada izrāde 2022”  – Smiltenes novadā iestudētais “Jūlijs”

“Zvaigžņu stundu” piedzīvojis Smiltenes novada Blomes SIA/Strādnieku un inteliģences apvienības amatierteātris, – tā iestudējums “Jūlijs” ieguvis “Gada izrādes 2022” titulu  Latvijas mērogā, kas mūsu valstī ir augstākais novērtējums amatierteātriem.

Aizvadītās nedēļas nogalē Jūrmalas teātrī noslēdzās Latvijas amatierteātru iestudējumu skates “Gada izrāde 2022” fināls. Tajā žūrija vērtēja 10 labākās izrādes no iepriekš reģionu skatēs redzētajiem 60 iestudējumiem.

Stāsts par puiku, kurš uzauga līdz ar Latviju

Jau rakstījām, ka šo 10 labāko Latvijā labāko iestudējumu vidū ir arī mūsu novadu amatierteātru veikums. Uz “Gada izrādes 2022” finālu tika izvirzītas arī izrāde “Jūlijs”, ko iestudējis Blomes SIA/Strādnieku un inteliģences apvienības amatierteātris (režisore Gita Skadiņa), un izrāde “Meža meitas” Valkas novada Valkas pagasta amatierteātra “Rūdis” iestudējumā (režisore Evija Stālmeistere).

Pēc žūrijas vērtējuma titulu “Gada izrāde 2022” ieguvis iestudējums “Jūlijs”, informē skates rīkotājs Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Amatierteātra “Rūdis” režisorei Evijai Stālmeisterei piešķirts diploms par veiksmīgu izrādes “Meža meitas” režiju pēc Sanitas Reinsones darba motīviem.

Amatierteātra “Rūdis” aktrise Līga Šnuka ieguvusi diplomu par veiksmīgu Leontīnes Sluckas lomas atveidojumu izrādē “Meža meitas”.

Žūrijas sastāvā bija teātra zinātniece un kritiķe Edīte Tišheizere, teātra zinātniece Evita Mamaja, publicists, tulkotājs, Latvijas Radio komentētājs Eduards Liniņš, dramaturgs un tulkotājs, psihodrāmas speciālists, filoloģijas maģistrs Uģis Segliņš un jaunais režisors, Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja mākslas eksperts Ralfs Liepa.

Jau rakstījām, ka Blomes SIA/  Strādnieku un inteliģences apvienības  amatierteātra iestudējums “Jūlijs”  ir  Oto Jūlija Ciemiņa atmiņu stāsta  no grāmatu sērijas “Likteņstāsti” dramatizējums Gitas Skadiņas režijā divos cēlienos.

Izrāde sniedz ieskatu Latvijā aizvadītā gadsimta pirmajā pusē līdz Baigajam 1940. gadam, kad Latvijas brīvvalstij punktu pielika Padomju Savienības īstenotā okupācija.

Tas ir stāsts par Kurzemes jūrmalas puiku Jūliju, kurš aug līdz ar Latviju. Pirmais pasaules karš, zemes reforma, sūrais zvejnieku darbs, zinātkārais jautājums – “vai Dievs vispār ir?”, pirmā Latvijas laika uzplaukums,  20.–30. gadi Rīgā, tā laika tirgus cenas, jaunākais mākslas pasaulē, nakts dzīve un uzdzīve Rīgā, līdz pilsētā iebrauc krievu tanki. 

“Viss beidzas,” – izrāde noslēdzas uz šādas  skaudras nots.

Iestudējumā “Jūlijs” spēlē gan Blomes, gan Brantu pagastu amatierteātru aktieri, – savas korekcijas ieviesa pandēmija un aktieru traumas, kā rezultātā bija nepieciešami dublieri, līdz beigās “sadublēts” tagadējais izrādes sastāvs.

Abu teātru režisore Gita Skadiņa “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka, viņasprāt, izrāde “Jūlijs” skates “Gada izrāde 2022” finālā uzvarēja trīs iemeslu dēļ: pateicoties labam, interesantam materiālam, tam, ka izrādē darbojas arī lelles, un divām  pilnīgi atšķirīgām iestudējuma daļām.

Pirmajā cēlienā darbība notiek mazā piejūras zvejnieku ciematā, galvenais varonis Jūlijs ir mazs puika (viņa lelli “iedzīvina” aktrise Ilze Nulle). Otrais cēliens ieskicē Rīgas sadzīvi pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, Jūlijs (lomā – Raimonds Ūdrītis) jau ir jauns vīrietis un ieradies galvaspilsētā meklēt darbu.

Gita Skadiņa uzteic visu izrādē iesaistīto aktieru darbu, bet īpaši lielu paldies teic Jūlija lomas atveidotājam Raimondam Ūdrītim, – Ilze Nulle bija aizceļojusi uz ārzemēm, tāpēc skates finālā Raimondam nācās spēlēt arī mazā Jūlija lomu.

“Skates fināls Raimondam bija tikai otrā izrāde, spēlējot arī pirmajā cēlienā, un viņš to darīja ar milzīgu atbildību,” aktieri slavē Gita Skadiņa.

Ir jāklauvē, līdz durvis atveras

Kad  režisore un aktieri uzzinājuši skates fināla rezultātus, emocijas situšas augstu vilni, visi bijuši pārlaimīgi, līdz pat saviļņojuma asarām.

“Pie šī iestudējuma smagi strādājām divus gadus, mēģinājumi ieilga līdz vēlai naktij. Paldies aktieriem! Paldies Reinim Rešetinam par skaistajām dejām mūsu jaunās aktrises Montas Sorokinas izpildījumā! Un paldies mūsu konsultantam, “tēvam” un domubiedram Valdim Lūriņam  (ilggadējam Latvijas Nacionālā teātra režisoram un aktierim – redakcijas piezīme). Ar savu trako darbu esam viņu nopelnījuši,” teic Gita Skadiņa.

Režisore un aktieri apzinās, ka iegūtais tituls “Gada izrāde” uzlicis viņiem augstu latiņu, kas jānotur. Tāpēc teātris turpinās jau iesāktās “Jūlija” viesizrādes, lai būtu formā šovasar gaidāmo XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku laikā, kad izrāde “Jūlijs” būs jāspēlē  Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī.

Augsto latiņu apzinās arī Jūlija lomas attēlotājs, Brantu pagasta amatierteātra aktieris Raimonds  Ūdrītis. Uzzinot par izrādes “Jūlijs” novērtējumu “Gada izrādes 2002” finālā, viņš no saviļņojuma raudājis. 

“Tas darbs, ko mēs ieguldījām mēģinājumos, bija milzīgs. Strādājām līdz trijiem naktī, tad pāris stundas pagulēju un otrā dienā gāju uz darbu (Raimonds strādā uzņēmumā “Firma Madara ‘89” – redakcijas piezīme). Mēģinājumi bija smagi un grūti, bet, kā jau Gitai (režisorei Gitai Skadiņai – redakcijas piezīme) teicu, – ir durvis, pie kurām vajag pieklauvēt un kuras ir jāatver,” par  motivāciju uz skatuves būt tik labiem, cik vien var, teic Raimonds Ūdrītis.

Skates “Gada izrāde 2022” fināls viņam bija svarīgākā izrāde to astoņu gadu laikā, kuros Raimonds  spēlē teātrī pie režisores Gitas Skadiņas. Lai ielektu “Jūlija” pirmajā cēlienā Ilzes Nulles vietā, aktierim bija tikai trīs mēģinājumi. Ļoti palīdzējis pirmajā cēlienā darbojošos aktrišu uzmundrinājums un atbalsts un arī kolektīva vēlme nospēlēt skates finālā tā, lai viņu izrādei būtu pirmā vieta.

Dzinulis nekad nepadoties un iet uz priekšu ir arī iekodēts izrādes “Jūlijs” sižetā, piebilst Raimonds Ūdrītis. “Nav starpības, no kāda rajona tu nāc un kur esi dzīvojis iepriekš. Mēs visi esam  cilvēki,  mūsu vecāki par mums rūpējušies un arī mēs ejam tālāk, meklējam darbu, strādājam, cīnāmies, nekad nepadodamies. Šī dziņa iet uz priekšu dod azartu,” domā aktieris.

VIEDOKĻI

Par “Jūliju” un “Meža meitām”

Teātra zinātniece Evita Mamaja (žūrijas pārstāve):

– Man ir liels personisks prieks, ka “Gada izrādes” titulu ieguva tieši “Jūlijs”. Taču par šo balvu mums ar žūrijas locekļiem diskusiju pat nebija, tam piekrita visi, un tas liecina, ka šajā izrādē ir kaut kas tāds, kas pārliecina un uzrunā. Arī emocionāli. Un tas dažreiz teātrī ir pat svarīgāk par profesionāli izstrādātu formu vai kādu īpašu eksistenciālu vēstījumu. “Jūlijā” ir iesaistīts plašs dalībnieku sastāvs, un režisore Gita Skadiņa brīnišķīgi atradusi katram no dalībniekiem savu uzdevumu – citam lielāku, citam mazāku, bet katrs no šiem tēliem ir nozīmīgs vispārējā stāstījumā. Ļoti labi stilizēta gan aktierspēle, gan stāstījuma veids. Izcili atrisināti scenogrāfiskie akcenti, kas viegli transformējas, – laiva kļūst par taksometru vai bāra leti, parka soliņš – par galdiņu viesistabā. Man šķiet, ka ir ļoti svarīgi stāstīt šādus stāstus par cilvēku gaitām laikmeta griežos, par to, kā vēstures notikumus uztver tā sauktais “mazais cilvēks”, no kura vēsturē nekas nav atkarīgs. Jūlijs var būt jebkurš no mums. Un ar to mazais kļūst liels. Aktieru ansamblis darbojās ļoti saskaņoti, palīdzēja un atbalstīja cits citu. Viņiem bija svarīgi izstāstīt šo stāstu, un tāpēc tas uzrunāja arī mūs. Brīnišķīgs piemērs, kā stāstīt stāstus par līdzcilvēkiem, kur konkrētums iegūst vispārinājumu. Izrāde atstāja ļoti labu pēcgaršu.

Izrādi “Meža meitas” ir grūti un sāpīgi skatīties – gan risinātās smagās tēmas dēļ (deportētās sievietes Sibīrijā, kuras atskatās uz saviem gadiem, kas pavadīti, slēpjoties mežā), gan izvēlētās formas dēļ (skaļas skaņas, griezīgi trokšņi, svilpieni). Šajā ziņā izrādei ļoti par labu nāca Jūrmalas teātra skatuve, kurā iestudējums bija nedaudz attālināts no skatītājiem un tādējādi paradoksālā kārtā emocionāli iedarbojās pat spēcīgāk. Iestudējumā ir labi sabalansēta vizualitāte, režija, aktierspēle. Redzams, ka režisore ir skrupulozi strādājusi ar aktrisēm, žūrija īpaši atzīmēja vienu no viņām (Līgu Šnuku – redakcijas piezīme), taču visas trīs darbojās niansēti, un bija bauda skatīties viņu spēli.

Teātra zinātniece un kritiķe Edīte Tišheizere:

– Abas izrādes – “Jūlijs” un “Meža meitas” – vispirms bija interesanti kā darbi, kas savdabīgi atspoguļoja Latvijas vēsturi no mazāk zināma redzespunkta.

“Jūlijs” bija zvejniekciema puikas, pēc tam Rīgas taksīša šofera skatījums uz Latvijas vēsturi no “mazā cilvēka” viedokļa. Šajā izrādē ļoti veiksmīgi savienojušās visas uzveduma daļas: interesanti uzrakstīts dramatizējums, balstoties uz atmiņām; pamatīgs režijas darbs, atrodot gan pievilcīgu izrādes formu un spēles veidu, gan iesaistot darbībā lielu ansambli; lakoniska, bet daudzveidīgi izmantojama scenogrāfija, kas piemērota spēlēšanai ļoti atšķirīgās vietās; pārliecinoša un entuziasma pilna aktieru spēle. Tas viss žūrijai vienbalsīgi ļāva tieši “Jūliju” izvēlēties par Gada izrādi.

Arī “Meža meitu” iestudējumā bija veiksmīgi atrasta dramaturģijas un paša uzveduma forma – bijušo “meža meitu” atmiņas par mežā pavadītajiem gadiem, atskatoties uz tiem jau no lēģera. Triju aktrišu spēle bija patiesa un saliedēta, taču īpaši niansēta un pārliecinoša bija vienas aktrises darbība un stāsts (Līgas Šnukas – redakcijas piezīme), tāpēc viņu izvirzījām balvai par veiksmīgu aktierdarbu.