Ja vien izredzētie spētu dīki noraudzīties upes rāmajā plūdumā! Viņiem vajadzīga cīņa ar okeāna bangām.
Ja vien izredzētie spētu dīki noraudzīties upes rāmajā plūdumā!
Viņiem vajadzīga cīņa ar okeāna bangām.
Starp mums dzīvo cilvēki, kuru dzīves laikā paveiktais izraisa apbrīnu. Viens no tiem noteikti ir izcilais hokejists Kārlis Skrastiņš. Ja viņa dzīve pašos spēka gados traģiski septembrī neaprautos aviokatastrofā Jarosļavā, mūsu hokejista sniegums uz ledus laukuma un viņa Latvijas patriotisms vēl ilgi gandarītu un izraisītu lepnumu.
Tāpat regulāri sekoju līdzi bezgala labsirdīgās un uzņēmīgās Līgatnes dabas parka dzīvnieku kopējas Velgas Vītolas dzīves gaitai. Nesen izlasīju, ka viņa jau kuro reizi no nāves izglābusi dzīvnieka mazuli.
Šoreiz alnēnu Fredi, kuru kopēja ļenganu un vārgu agrā pavasarī atrada aļņu mātes voljērā. Ja vien Velga vārgajam ķermenītim nebūtu uzkāpusi virsū, Fredis tagad ganītos citos medību laukos.
Pirms vairākiem gadiem viņa gluži vai kā savu bērnu izaudzināja šovasar izbēgušās lācenes Mades mazuli – lāču meiteni Ilzīti. Apbrīnojama ir šīs trauslās sievietes neatlaidība un spēks. Neskatoties ne uz ko, par ko šādos gadījumos vajadzētu satraukties – par naudu, par iespēju dabūt medikamentus, par savu laiku un veselību, Velga, skaļi neafišēdama, veic savu misiju – glābj un palīdz vājākajiem.
Reizēm sev uzdodu jautājumu, kāpēc vienam cilvēkam pietiek mīlestības visiem – gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, bet citiem neatliek laika saviem miesīgajiem bērniem, vecākiem un vecvecākiem? Iespējams, uz šiem jautājumiem atbildes sarunā ar “Ziemeļlatviju” sniegs valcēniete Daina Krastiņa, kura jau piecus gadus veic audžumammas misiju.
Visu mūžu Daina ir dzīvojusi tālajā Amerikā, bet, atbraucot uz Latviju, iesaistījās audžuģimeņu kustībā. Šie cilvēki vienkārši nespēj dīki pavadīt dzīvi, viņiem nepieciešams izaicinājums.
