Kā beigsies šis konflikts un kādu lēmumu pieņems pašvaldība, uzzināsim pavisam drīz.
Kā beigsies šis konflikts
un kādu lēmumu pieņems pašvaldība, uzzināsim pavisam drīz.
Diemžēl dzīvē man nav gadījies pabūt slavenajos Austrumu zemju tirgos, tikai esmu dzirdējusi aculiecinieku nostāstus par tur piedzīvotajām pasakainajām un eksotiskajām sajūtām.
Tā esot vesela māksla, kā tirgotāji pievilina pircējus, viņus smalki apstrādā ar mērķi, lai tikai tiktu atvērts maciņš un nopirkta prece. Mums – ziemeļu tautām – ir pavisam atšķirīga mentalitāte, tātad arī atšķirīga tirgus kultūra.
Tomēr pierasts, ka Latvijā teju visās sevis cienošās mazpilsētās darbojas tirgus, kurā pircējs meklē tādu preci, kuru veikalos nevar nopirkt, bet ja var, tad tai bieži vien atšķiras kvalitāte.
Jāatzīst, pircēji uz tirgu dodas arī tāpēc, ka te iespējams ar pārdevēju pakaulēties, pašiem izmeklēt skaistāko un apetītlīgāko gaļas gabaliņu vai sarkanāko un smaržīgāko tomātu. Vienvārdu sakot, iepirkties tirgū ir vesels piedzīvojums.
Cik sevi atceros, arī Valkā un Valgā darbojies tirgus. Kaimiņpilsētā gan tas ir lielāks. Arī Valkā tirgus ir izdzīvojis, spējis noturēties virs ūdens un turpina strādāt.
Tomēr pēdējā laikā Valkā ir sarosījusies vietējā sabiedrība, lai protestētu pret Sēlijas ielas slēgšanu tajās dienās, kad vienu reizi mēnesī pilsētā notiek gadatirgus. Lai atrisinātu šo konfliktu, tirgus administrācijai sadarbībā ar pašvaldību vajadzētu izskatīt visus par un pret, lai cilvēkiem tirgus nebūtu kā bubulis acīs. Pats tirgus nav apdraudēts, jo tā teritorija ir gana plaša, lai pilsētā nevajadzētu traucēt transporta kustību.
