Valkas mākslas skolā līdz 6. jūlijam apskatāma absolventu kontroldarbu un diplomdarbu izstāde. Pavisam šogad skolu beidza un apliecību saņēma 21 audzēknis. Atšķirībā no citām reizēm šogad viss notika renovētajā skolā nevis kultūras namā kā agrāk.
Skolas direktores vietniece Daiga Soloveiko uzskata, ka šogad vispamatīgākais darbs ir Tomam Mārtiņam Sīmanim, kurš Kristīnes Ganiņas vadībā veidoja sienas gleznojumu Lugažu muižas aktieru grimētavā.
Telpai sava spilgta odziņa“Kā vienmēr, darbu vērtēšanas komisijā bija Smiltenes mākslas skolas pedagogi, un arī viņi Toma diplomdarbu atzina par visspēcīgāko. Ja visi pārējie darbus gatavoja sev, tad Toms uzslavējams par devumu sabiedriskam interjeram, ko redzēs daudzi skatītāji,” komentē D. Soloveiko.
Toms “Ziemeļlatvijai” atzina, ka ilgi domājis par diplomdarbu, taču esot Lugažu muižā, kur strādā viņa mamma Ligita, ievērojis, ka tur sienas tādas patukšas. “Tad nu arī muižas saimniecei piedāvāju apgleznot kādu no sienām.
Trīs runču tēmu man ieteica Kristīne,” stāsta diplomdarba autors. Toms gandrīz katru dienu, dažkārt arī brīvdienās, pie sava projekta strādājis apmēram mēnesi. “Mums patiešām daudzas sienas ir kailas. Ar Tomiņu pārrunājām vairākus variantus, taču izvēlējāmies aktieru istabu un sižetu no Raimonda Paula dziesmas par runčiem.
Ar iznākumu esmu ļoti apmierināta, jo tagad šī telpa ir ieguvusi savu spilgtu odziņu,” stāsta K. Ganiņa. Nākamgad muižā plānots apgleznot kādu lielāku sienu.
Glezno un veido sev tuvas lietasIzstādē patiešām daudzi absolventi diplomdarbus ir gleznojuši. Viņi ir attēlojuši savus brāļus, māsas, paziņas, tīģeri, kā arī sev tuvas lietas. Itin pārsteidzošs ir Valgā dzīvojošā puiša Igora Stibas gleznojums, kurā attēlota Dieva cīņa ar velnu. Šī zēnam ir tuva tēma, jo viņš aug kristīgā ģimenē.
Divi absolventi bija izvēlējušies strādāt ar mālu. Maira Eglīte ir izveidojusi puķu podu paliktņus zivju formā. “Esmu apmierināta. Viss kārtībā. Esmu lietišķā un praktiskā stila piekritēja. Man patīk, ka no māla gatavotu lietu var izmantot arī ikdienā, nevis uz to raudzīties kā tikai uz dekoratīvu priekšmetu,” stāsta skolotāja Skaidrīte Bondare.
Viņas otrs audzēknis no igauņpuses Romāns Kurmošs ir daudz pētījis grieķu ornamentus un tos pārnesis uz šķīvjiem. Interesanti tas, ka trauku dekorēšanai viņš izmantojis nevis tradicionālo glazūru, bet īpašas krāsas. Arī šie šķīvji ir praktiski lietojami. Katrā ziņā šo izstādi noteikti der apskatīt.
