Lūši apciemo barotavas, gozējas kadrā un pamanās salauzt kameru

Sociālajos portālos izplatījusies ziņa, kur kāds mednieks ar savu kameru piefiksējis lūša apciemojumu. Dzīvnieks bija pamanījies uzrāpties nepilnu divu metru augstumā, kur uzlikta novērošanas kamera.

Šo gadījumu mednieks Kaspars Dukaļskis no Drustu pagasta piefiksējis 26. janvāra pēcpusdienā. “Tajā dienā saņēmu ziņu no “Reolink” lietotnes, ka pie kameras fiksēta kāda kustība. Ieslēdzot lietotni, uzreiz bija pamanāms, ka kamera ir šķība, tātad sagāzta,” stāsta mednieks, kurš, noskatoties ierakstīto video, sapratis, ka to paveicis kāds lūsis, kurš mēģinājis apēst kameru, vienlaikus sevi arī nofilmējot. Video redzams, kā dzīvnieks uzlec kokā apmēram 1,80 metru augstumā no zemes, jau pēc brīža video ieraksts sāk mainīties, it kā kāds no malas to censtos kustināt no vietas bez konkrēta mērķa.

Rezultātā ticis sabojāts mednieka īpašums, kamerai sagrauzti vadi, bet tas ir labojams. Lūsis pamanīts pie barotavas, kur mednieks izvietojis barības rulli stirnām un briežiem. “Šī kamera bija novietota, lai varētu vērot briežus un stirnas. Visticamāk, lūsis nāca uz šejieni, lai medītu stirnas. Lūsis jau ir gudrs, ātri pamanās atrast vietu, kur medījums ir vieglāk gūstams. Kādēļ aiztika kameru? Visticamāk, dzīvnieku kaut kas interesēja. Pieļauju, ka varbūt tas pamanīja mazu, sarkanu gaismiņu, kas mirgo pie kameras. Kā redzam, daudziem medniekiem jau ir šādi stāsti, bet ne visi par tiem runā. Es uzskatu, ka sabiedrībai jāzina, ar ko rēķināties. Labi, ka pavisam nenolauza un neaiznesa prom, tad būtu no kameras jāatvadās,” norāda K. Dukaļskis, kurš ir arī mednieku kluba “Drusti” biedrs.

Pēc mednieka paustā, šis pats lūsis nācis uz barotavu divas reizes. Proti, 25. janvārī kamerā tas tika fiksēts pirmoreiz, bet tobrīd nekādus postījumus nav radījis. “Pagaidām viņš ir viesojies viens pats, bet, kas zina, cik viņu mūsu pusē ir. Lūši varētu būt savairojušies, jo pagājušajā gadā, ejot mežā meklēt briežu ragus, saskāros ar gana daudz dzīvnieku atliekām, plēsēju saplosītām stirnām. Pēc visa spriežot, tur bija lūšu pastrādāti nedarbi,” “Ziemeļlatvijai” stāsta mednieks un dara zināmu, ka šajā sezonā dzinējmedības jau noslēgušās, bet mednieki turpina doties uz gaides medībām, kur nodarīti kādi meža zvēru postījumi. “Saņemam zvanus no lauksaimniekiem par to, ka saplēsti barības ruļļi. Pamatā tie ir brieži, kas meklē barību. Ja zemniekam saplēš piecus vai desmit skābbarības ruļļus, tad skāde nav nekāda mazā. Nevar jau tik viegli tos dzīvniekus novaktēt. Ja izdodas kādu nomedīt, pēc dažām dienām ir klāt bars, kur vairāk par desmit dzīvnieku, viņiem visiem vajag ēst,” secina mednieks un piemin arī situāciju ar vilku populāciju. Proti, saistībā ar to, ka pieaudzis reģistrēto ziņojumu skaits par vilku uzbrukumiem un tajos nodarīto postījumu apjomu, Valsts meža dienests 2022./2023. gada medību sezonā palielinājis pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu par 20 dzīvniekiem. Tos atļauts medīt tikai tajos novados, no kuriem saņemta informācija par vilku nodarītajiem postījumiem. Starp šiem novadiem ir minēts arī Smiltenes novads. “Nupat saņēmām informāciju, ka vilki ir pamanījušies noplosīt divus briežus. Skatīsimies, kas būs tālāk. Ja tiksim vilkiem uz pēdām un izdosies kādu pelēci arī nomedīt, tad būsim starp tiem, kuri izpildīs šo pieļaujamo limita palielināšanu. Tas, protams, nav daudz, bet tas jau ir cits diskutējams jautājums,” papildina K. Dukaļskis.

Tikmēr lūši šajā ziemā ir manīti ne vienā vien vietā. Trīs drošus lūšus manījis arī mednieks Artūrs Meirēns no Kārķu pagasta. “Lūšu pēdas manām ik pa laikam. Aizvadītajās brīvdienās trīs lūšus lauka malā, varbūt ap kādiem 50 metriem no braucamā ceļa, manīja daži no mūsu medību kolektīva biediem. Viņi teica, ka tie bija visai droši, sēdēja un skatījās, kas apkārt notiek. Bet aizvadītā gada nogalē divi lūši nāca pie vienas barotavas. Pateicoties kamerai, ir izdevies dzīvniekus arī nobildēt. Tie izskatījās pēc tādiem divgadniekiem,” stāsta A. Meirēns un secina, ka lūši mūspusē nav nekas neparasts.