Dzirdot par pasaules galu, jādomā, kam tas izdevīgi
Dzirdot par pasaules galu, jādomā, kam tas izdevīgi
Pēc ASV sludinātāja Herolda Kempinga izsludinātā pasaules gala 21. maijā aizritējušas jau trīs dienas, bet pasaule stāv kā stāvējusi.
Gluži loģiski rodas jautājums, kam tas ir izdevīgi? Šī nav vienīgā reize, kad mums liek gatavoties pasaules galam. Latvijā pagājušajā gadsimtā lielākie pasaules gala gaidīšanas svētki bija 1922. un 1925. gadā. 1922. gadā tika norādīts, ka debesīs nokļūs tikai tie, kas būs aizbraukuši uz Brazīliju. Aizbrauca apmēram 2000 baptistu. Daudzi no aizbraucējiem ieguva brīvās zemes un palika saimniekot Brazīlijā.
Šiem kristiešiem uzlabojās materiālie apstākļi, ko var uzskatīt par viņu ieguvumu. Ieguvēji ir arī tagad, tikai uz naivo rēķina.
Atsaucoties Kempinga paziņojumam, vairāki biznesmeņi par ievērojamām cenām glābiņam piedāvāja pazemes patvertnes, arī pats sludinātājs ir panācis, ka viņa vārds izskanējis pasaulē un ir ieguvis lielāku popularitāti.
Nedaudz izbrīnī, ka tik daudzi viņa paziņojumam noticējuši. Krievu psihoterapeits un psihologs Deniss Novikovs to izskaidro ar izmaiņām sociālekonomiskajā dzīvē.
Par nāvi un Dieva sodību daļa cilvēku iedomājas lielu ekonomisko krīžu vai dabas kataklizmu laikā. Pašlaik pasaule tādu krīzi piedzīvo, turklāt nesen notika milzīga zemestrīce Japānā. Un tūlīt uzrodas cilvēki, kas šīs nebūšanas izmanto.
Kempinga paziņojumam lielākoties gan noticējuši tie, kas vairāk ir formāli kristieši, nevis patiesi ticīgie. Tas ir zīmīgi. Kas pārzina Bībeli, tie zina Jēzus teikto, ka to stundu (pastaro dienu) neviens nezina, kā tikai Tēvs, un tā pārsteigs negaidot. Kārtējo reizi Dievs cilvēkus ar viņu prātojumiem atstājis muļķos.
