Labas attiecības ir augstākā vērtība šajā pasaulē
Labas attiecības ir augstākā vērtība šajā pasaulē
Katram ir kāds tālāks vai tuvāks kaimiņš, bet cik tuvas ir viņu attiecības? Vienā no žurnāliem lasīju, ka mūsdienās cilvēki aizmirsuši būt cilvēcīgi. Tajā rakstīts, kad kādas sievietes draugi uz viņas nodomu palūgt kaimiņiem sīpolu, jo veikals jau bija slēgts, reaģēja visai īpatnēji un bija izbrīnīti, it kā tas būtu nepieņemami.
Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā un man ir svarīgi, kādi ir kaimiņi, ka varam viens otram uzticēties un, kad nepieciešams, arī izpalīdzēt. Varu teikt, ka man ir paveicies, jo vairākus par kaimiņiem saucu vismaz gadus divdesmit, kuri redzējuši mani izaugam, bet es viņu matos iezogamies sirmumu.
Arī manā ikdienā gadās neparedzētas situācijas, kad vienīgā izeja ir zvans pie kaimiņa durvīm, jo vienreiz pietrūka citronskābe, bet citreiz pūdercukurs, kam lieti noderēja pensionāres padomju laika kafijas dzirnaviņas. Ja kāpņu telpā radušās kādas problēmas, cenšamies tās risināt kopā. Pārņem prieks, ka vienmēr saprotamies.
Taču vēl lielāks prieks ir par to, ka šajā materiālajā pasaulē cilvēki neaizmirst arī par sirsnības pilniem mirkļiem un nesteidzīgām sarunām. Aizvien biežāk sevi pieķeru pie domas, ka daži kaimiņi ir kas vairāk par vienkāršiem cilvēkiem blakus dzīvokļos. Dažs ir kā draugs vai radinieks, kuru atceros kā ikdienā, tā svētkos.
Varam jau dzīvot katrs savā dzīvoklī un nelikties ne zinis, kas notiek apkārt, bet, ja nu tieši tas cilvēks kaimiņos kādā mirklī būs vienīgais, kas spēj palīdzēt…
