Valkas novada galvenā grāmatu krātuve atzīmēs savu simtgadi

Otrdien, 7. februārī, Valkas novada Centrālajai bibliotēkai aprit 100 gadi, taču svinības notiks 21. aprīlī. Bibliotēkas darbinieki svinēs svētkus kopā ar visiem, kuriem ir svarīga šī kultūras iestāde. Tiek domāts arī par svētku koncertu un darbinieku izbraucienu kopā ar saviem lasītājiem.

Novada Centrālās bibliotēkas direktore Līga Tetere, kura šo amatu ieņem kopš 2020. gada oktobra, stāsta, ka simtgades svinībās ikviens varēs uzzināt vēsturiskus faktus, notikumus un interesantus gadījumus bibliotēkas darba ikdienā. 

Paši pēta bibliotēkas vēsturi

To, ka bibliotēka nav tikai grāmatu un preses izdevumu krātuve, apliecina tās ieguldījums novada un pilsētas vēstures pētniecībā, liecību apkopošanā un dažādu izstāžu rīkošanā. Šajā jomā aktīvi rosās vecākā bibliotekāre novadpētniecības darbā Jana Čākure. Bibliotēkas mājaslapas sadaļā “Novadpētniecība” ir daudz materiālu un informācijas par bibliotēkas vēsturi.   

“Bibliotēkas simtgadi sadalījām pa desmitgades posmiem. Kolēģiem bija uzdevums pētīt katram savu bibliotēkas vēstures desmitgadi. Tajās desmitgadēs, kur ir mazāk vēstures liecību, ieskatījāmies arī Valkas pilsētas un Latvijas vēsturē. Otrdien saņēmu pēdējos pētījumus. Tas bija tik interesanti, ka kolēģes ar šo uzdevumu aizrāvās no sirds, ar iedvesmu un interesi. Vienā no kabinetiem ir plaukts, kas pārpildīts ar vēsturiskiem materiāliem. Tos kolēģes izmantoja savā pētījuma darbā. Visas bija aizrāvušās, visas ir devušas savu artavu. Tagad mans uzdevums būs līdz 21. aprīlim izdomāt un sagatavot, kā labāk, citādāk, interesantāk un pārskatāmāk šos pētījumus prezentēt apmeklētājiem un citiem interesentiem. Šajos simts gados bibliotēka pilsētā atradusies četrās adresēs – ēkā, kur tagad darbojas mūzikas skola, mākslas skolā, kultūras namā un šajā ēkā Rīgas ielā 22,” stāsta L. Tetere.

Savukārt ilggadējā Pieaugušo literatūras nodaļas vadītāja Līga Rozīte savā pētījumā secinājusi, ka, lai atklātu dažus faktus, būtu nepieciešama vēl padziļinātāka izpēte. Piemēram, lasot ziņu laikrakstā “Ziemeļlatvija” par to, ka bibliotēka 1934. gadā pārceļas uz Tautas nama ēku E. Dārziņa ielā 8. Ja pieņemam, ka tā notika, tad bibliotēka tur darbojās ne vairāk kā pusotru gadu, jo 1936. gadā pavisam noteikti bibliotēkas adrese ir Beverīnas iela 5 (tagadējā mākslas skola – redakcijas piezīme). Rodas jautājums, vai tiešām tik īsu laika periodu, jo bibliotēkas pārcelšanās nebūt nav tik vienkārša lieta. Vai iespējams, ka bibliotēka tika sagatavota pārcelšanai un apvienošanai ar Izglītības biedrības bibliotēku, bet tā tomēr nenotika?

“Lielā mīkla, ko varbūt var palīdzēt atrisināt Valkas iedzīvotāji, kad un cik ilgi publiskā bibliotēka darbojās Tautas namā pēc 1934. gada? Un kāds bija iemesls bibliotēkas pārvietošanai? Tas, ka, iespējams, bibliotēkai uz laiku tika piešķirtas labākas telpas un pēc tam atņemtas, ir ticams, jo mainījās pilsētas galvas, līdz apvērsumam – Osvalds Bērziņš, pēc tam – Dāvis Abuls,” spriež L. Rozīte.

Cer ne tikai uz ēkas renovāciju, bet arī uz telpu remontu un jaunām mēbelēm

Bibliotēkas simtgades gadā visi šīs iestādes darbinieki dzīvo ar cerību, ka beidzot īstenosies sen lolotais sapnis – ēkas Rīgas ielā 22 renovācija, kā arī telpu remonts un labiekārtošana.

“Pašlaik tiek gatavots tehniskais projekts Rīgas ielas 22 un 24 ēku renovācijai un nelielam bibliotēkas telpu remontam. Tagad notiek darbs pie projekta izstrādes, tad sekos novada pašvaldības izsludinātais iepirkums. Pēc tā rezultātiem secināsim, kuras no iecerēm par telpām varēsim īstenot. Lielākā vēlme mums ir sakārtot Pieaugušo literatūras nodaļas telpas, lai būtu estētiski, gaiši un mūsdienīgi, ar jaunām mēbelēm. Nenoliedzami, ir svarīgs arī vides pieejamības jautājums, jo visas bibliotēkas nodaļas atrodas ēkas otrajā stāvā. Ceram, ka arī šo jautājumu mums izdosies atrisināt. Protams, ka cilvēki mums ir teikuši, ka ir grūti pa kāpnēm uzkāpt otrajā stāvā. Viņiem ir iespējas atstāt grāmatas pirmajā stāvā, kur atrodas lasītava. Darbiniekiem var arī zvanīt, un grāmatas tiek nonestas uz pirmo stāvu. Pie bibliotēkas ārdurvīm ir uzstādīts arī bibliomāts, kurā var gan nodot, gan saņemt grāmatas. Piedāvājam arī pakalpojumu – grāmatu pievešanu mājās. Ir cilvēki, kas šo iespēju izmanto,” stāsta bibliotēkas direktore. Viņa piebilst, ka saistībā ar Lugažu bibliotēkas slēgšanu Valkas pagasta saieta namā “Lugažu muiža” tiek domāts arī par grāmatu pievešanu Lugažu ciema iedzīvotājiem. Tas notiks tad, ja būs tāds pieprasījums.

“Divas reizes nedēļā kāds no bibliotēkas darbiniekiem pēc rotācijas principa dosies uz Sēļu bibliotēku Valkas pagastā. Arī Sēļu ciemā sniedzam grāmatas pievešanas pakalpojumu. Lugažu ciemā apzināsim cilvēkus, kuri ir bijuši bibliotēkas apmeklētāji. Noteikti meklēsim piemērotāko risinājumu – piedāvāsim grāmatas pievest mājās vai arī, ja Valkas bibliotēkā notiks kāds pasākums, mēģināsim saprast, vai būs jāorganizē transports. Diemžēl mazo pagastu bibliotēku slēgšana ir mūsdienu realitāte. Lugažu bibliotēkai bija tikai 50 lietotāji. Nevajag domāt, ka lauku bibliotēkas slēdz tikai Valkas novada pašvaldībā. Tā notiek daudzviet Latvijā. Tiek domāts par to, kā strādāt efektīvāk, netērējot lielu naudu. Mūsdienās bibliotēku pastāvēšana ir diskutabls jautājums. Jāatceras, ka pašvaldība ir bibliotēkas dibinātājs, arī reorganizētājs un likvidētājs,” skaidro L. Tetere.

UZZIŅAI

• Par Valkas bibliotēkas dzimšanas dienu uzskatāms 1923. gada
  7. februāris, kad Valkas pilsētas valdes pilnvarotais Eduards Zāģers parakstīja Kultūras fonda bibliotēku noteikumus un saņēma 505 grāmatas.
• 2023. gada 9. janvārī apritēja 20 gadi, kopš bibliotēka atrodas līdzšinējās telpās Valkā, Rīgas ielā 22.
• Bibliotēkas jubilejas svinības kopā ar viesiem un lasītājiem notiks Bibliotēku nedēļas noslēgumā – 21. aprīlī.
• Bibliotēkas mājaslapā izveidota īpaša sadaļa “Bibliotēkai – 100”, kur reizi mēnesī būs atrodama jauna informācija – vēsturiskie materiāli, atgadījumi un cita.
• Viens no simtgades pasākumiem – tikšanās ar zīlnieci taroloģi Hilarionu jeb Ingu Šnuku piektdien, 10. februārī, pulksten 18 bibliotēkas telpās. Interesenti aicināti ierasties ar atvērtu attieksmi, vēlmi izzināt un sagatavotiem interesējošiem jautājumiem.