Pērnā gada nogalē Valkas rajona padomes vadība, vērtējot pavadīto gadu un novēlot iedzīvotājiem laimīgu nākamo, kā vienu no svarīgākajiem šāgada uzdevumiem minēja veselības aprūpes sistēmas sakārtošanu.
Pērnā gada nogalē Valkas rajona padomes vadība, vērtējot pavadīto gadu un novēlot iedzīvotājiem laimīgu nākamo, kā vienu no svarīgākajiem šāgada uzdevumiem minēja veselības aprūpes sistēmas sakārtošanu, lai cilvēkiem nodrošinātu pieejamību lielākam medicīnisko pakalpojumu apjomam.
“Ziemeļlatvija” vēlējās uzzināt, kāda tad situācija veselības aprūpē, kopš par slimnīcu uzturēšanu atbild rajona pašvaldība, ir pašlaik un kādu perspektīvu minētajā jomā lēmējvara redz nākotnē.
Notiek sarunas par sadarbību
Valkas rajona padomes izpilddirektors Kārlis Albergs atzīst, ka nākotni veselības aprūpē vēl grūti paredzēt, jo nav pilnībā skaidras visas finansiālās iespējas, tomēr vairākas idejas ir apsvērtas.
“Tagad rajona pašvaldība savā pārvaldījumā ir pārņēmusi divvas rajona slimnīcas, kuras ir pārreģistrētas kā komercsabiedrības — SIA “Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīca” un SIA “Valkas slimnīca”. Vēl gan rajona veselības aprūpes sistēmā ir ģimenes ārstu prakses, bet tās neatrodas lēmējvaras pārziņā. Mēs galvenokārt esam saistīti ar tiešās pieejamības medicīnas speciālistiem, kuri lielākoties strādā slimnīcās. Mūsu pienākums ir nodrošināt iedzīvotājiem iespējami kvalitatīvāku medicīnisko apkalpošanu. Tā kā pērnruden medicīnā sāka trūkt speciālistu, bijām spiesti domāt, kā situāciju mainīt. Mums tuvākā reģionālā medicīnas iestāde ir Valmieras reģionālā slimnīca. Tajā gan ir lielākas pacientu iemaksas, bet ir iespējas pie kvalificētiem speciālistiem saņemt sarežģītākus medicīniskos pakalpojumus. Turklāt saskaņā ar masterplānu vienas slimnīcas apkalpošanas zonā jābūt no 25 līdz 30 tūkstošiem iedzīvotāju. Valkas rajona abu slimnīcu apkalpošanas teritorijā tik liels cilvēku skaits neiznāk. Šo iemeslu dēļ rajona padome pieņēma lēmumu Valkas slimnīcai uzsākt sarunas ar Valmieras reģionālo neatliekamās palīdzības slimnīcu par sadarbību. Jāatzīst, ka sarunas uz priekšu virzās diezgan lēni. Protams, sadarbība starp mūsu rajona medicīnas iestādēm un Valmieras slimnīcu notiek arī tagad, bet tā vēl nav juridiski nostiprināta,” saka K. Albergs.
Pārmaiņas var notikt divējādi
Pēc viņa domām, medicīnisko pakalpojumu pieejamības uzlabošanai nākotnē varētu būt divi varianti. “Viens no tiem iespējams tāds, ka rajona padome, piemēram, pieņem lēmumu par SIA “Valkas slimnīca” likvidēšanu un iekļaušanu Valmieras slimnīcas komercsabiedrībā ar savu daļu. Tad mēs iesaistāmies arī Valmieras slimnīcas padomes darbā. Vēl mēs ar reģionālo slimnīcu varam noslēgt ilgtermiņa sadarbības līgumu par noteiktu pakalpojumu sniegšanu. Protams, sadarbībai jābūt abpusējai. Valmieras mediķi pacientus pēc sarežģītas operācijas vai citas manipulācijas veikšanas var nosūtīt rehabilitācijas periodu pavadīt Valkas slimnīcā. Ja Valkas slimnīcu nolems padarīt par reģionālās ārstniecības iestādes daļu, tad sadarbības līgumos mūsu pilsētas iedzīvotājiem Valkā jāparedz pieejamība visiem tiem pakalpojumiem, ar kuriem nodrošina Valmieras slimnīca. Tas nozīmē, ka pacienti Valkā būs jāpieņem arī speciālistiem no citām vietām. Vai viņi uz šejieni brauks no Rīgas vai Valmieras, tas ir gluži organizatorisks jautājums, galvenais — jābūt pakalpojumiem. Sistēmai jābūt līdzīgai piramīdai, kuras augšpusē atrodas Rīgas medicīnas centri, zem tiem — reģionālā ārstniecības iestāde, tad — lokālā slimnīca un piramīdas pamatā — ģimenes ārsts. Pacients vispirms apmeklē ģimenes ārstu, bet vajadzības gadījumā viņam jābūt pieejamiem visiem pārējiem pakalpojumiem,” apliecina K. Albergs.
Slimnīcām jāpaliek arī turpmāk
Viņš piebilst, ka Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīcā ir līdzīga situācija, tomēr kā pirmo uz iespējamo sadarbību ar Valmieras slimnīcu rajona padome nolēmusi virzīt Valkas slimnīcu. Ja iecerētā sadarbība izdosies, tad tajā iesaistīs arī Smilteni.
Rajona padomes izpilddirektors ir pārliecināts, ka rajonā arī turpmāk jāpaliek abām minētajām stacionārajām ārstniecības iestādēm. “Mums slimnīcu apkalpes teritorijā nav masterplānā noteikto 25000 iedzīvotāju, bet arī 12 vai 15 tūkstoši iedzīvotāju ir cilvēki, kuriem ir tiesības saņemt viņiem paredzētos pakalpojumus. Dānijā, piemēram, ja diviem trijiem bērniem bērnudārzā pietrūkst vietas, tad ceļ jaunu ēku. Turklāt Valkas rajona slimnīcās ir iespējams saņemt pakalpojumus gados veciem lauku iedzīvotājiem. Ir cilvēki, kuri dzīvo tālu laukos, un viņiem vieniem pašiem grūti pavadīt ziemu. Šo laiku viņiem ir iespēja padzīvot pansionāta dienas kārtībai līdzīgā režīmā slimnīcā. Tas gan ir maksas pakalpojums, par ko jāmaksā vai nu pašam iemītniekam, vai viņa tuviniekiem, vai pašvaldībai. Šādu cilvēku nosūtīšanu uz slimnīcu kārto attiecīgā pagasta pašvaldības sociālais darbinieks,” stāsta K. Albergs.
Izpilddirektors apliecina, ka pašvaldība ir nolēmusi iesniegt vairākus projektus valsts investīciju piesaistīšanai veselības aprūpes uzlabošanai. “Iegūtos līdzekļus galvenokārt izmantosim vismodernākās aparatūras un iekārtu iegādei, lai speciālistiem būtu iespēja sniegt kvalificētus pakalpojumus,” saka K. Albergs.
