FOTO: Fotokonkurss – Kas ir tavs mīlulis – kaķis vai trusis?! Turpinājums

Šodien ir noslēdzošā diena, kad var atsūtīt mums savu mīluļu kaķu un zaķu fotogrāfijas ar brīnišķīgiem stāstiem fotokonkursam “Kas ir tavs mīlulis – kaķis vai trusis?!”.

Gaidām vēl fotogrāfijas ŠEIT.

FOTO: Fotokonkurss – Kas ir tavs mīlulis – kaķis vai trusis?! Pirmā daļa

STĀSTI

Linda Ozolina – Mīlulis Bosiks. Ļoti mīl savus mājiniekus. Patīk sēdēt uz palodzes pārdomu pilnu skatienu. Patīk ieritināties kādā mantu kastē. No rītiem visus modina ar skaļu ņaudēšanu. Patīk novērot pilsētu, sēžot pārdomu pilnu skatienu uz palodzes.

Sarmīte Pīterniece – Minča mūsu ģimenē ienāca pati, atradām maziņu pagalmā. Ļoti aktīva meitene, patīk spēlēties ar suni, apciemot kaimiņu mājas, liela dārzniece, katru dienu jāpārbauda puķu podi. Mīļa palaidniece.

Alīna Dzenīte – Nespējām izvēlēties, kurš ir mīļāks – kaķis vai zaķis, tāpēc sapulcējāmies gandrīz visi uz vienu foto. Ārpus kadra izvairījās kaķene Amora. Toties kaķis Čorķiks, truši Darla un Buggatti gan labprāt ieradās uz fotosesiju. Amoras foto ir atsevišķi.

Inguna Dzenīte – Runcis Rūdis

Līga Šteinberga – Mīlules vārds ir Mīce. Mīce mūsu dzīvē ienāca negaidīti, kaķītis no ielas! Viņas skaistums, acis un šarms ņēma pār mums virsroku, kad ieraudzījām viņu 2 mēnešu vecumā! Mēs darījām visu, lai viņas dzīve būtu pati labākā! Kaķene ar savu raksturu, nepatīk, ja traucē, kad guļ, patīk gardi paēst, no rīta viņa ir pati mīļākā, jo zina, kad ēdiena trauki tiks piepildīti! Sasveicinās ar Murrr ! Patīk ļoti gulēt un vienalga kur. Kaķis, kuru es neesmu līdz šim dzirdējusi ņaudam! Drīz viņai aprit jau gads. 8. martā, kā jau sievietei! Patīk blēņas!

Liesma Lapsa – Esmu runcis Ansis, puika labākajos gados. Ziemu man patīk izbaudīt, sēžot istabā uz palodzes, vasarā patīk saimniekiem asistēt dārza darbos. Bet vislabāk tomēr man patīk daudz gulēt un ēst.

Kristine Krišjāne – Kaķenīte Pūciņa. Pūciņai ir 4 gadiņi, esmu kārtīga mājas kaķenīte, ar lielām, zilām acīm. Patīk daudz gulēt, spēlēties un pozēt kamerai, jo esmu ļoti fotogēniska!

Dzintra Krišjāne – Kaķenīte Kisa. Man vēl nav gadiņš, esmu maza draiska kaķu meitene, man patīk ļoti kāpelēt, jo augstāk, jo labāk. Man ir lielas, apaļas acis un es visu vēroju apkārt, esmu ziņkārīga un iepazīstu pasauli.

Guna Lejiņa – Kaķene Mince. Mince pie mums mājās ieradās pirms 3 gadiem no patversmes. Dzīvoju lauku mājās, un, sākoties aukstākam laikam, mūs sāka apciemot negaidīti ciemiņi – peles. Tad nolēmām, ka jauki būtu, ja mājās būtu kaķis, kas šos nelūgtos ciemiņus izķertu. Bija doma paņemt kaķēnu, bet pirmo mums patversmē parādīja Minci, kas bija tikai iepriekšējā dienā atvesta, jo viņas saimnieks bija nomiris. Kaķenīte bija jau 2 gadus veca, ļoti nobijusies un nelaimīga. Un mēs viņu paņēmām. Laika gaitā kaķenīte iedzīvojās un pierada. Peles gan tā arī nav iemācījusies ķert, tur mums jāliek slazdi. Ikdienā ir ļoti ziņkārīga, patīk izkontrolēt visu, ko darām, ielīst visās kastēs, atvilktnēs. Katrs aukstākais plauktiņš, tuvāk griestiem ir viņējais. Ir rotaļīga, kad ir noskaņa. Ir iemācījusies savu teritoriju dalīt ar mūsu suni. Reizēm suni iepliķē, parādot savu neapmierinātību, reizēm spēlē ar to paslēpes. Bet, neskatoties uz visu, kad neesam mājās, tad abas cenšas uzturēties vienā telpā, tā sastādot viena otrai kompāniju. Vairāk viņa pieķērās manam vīram, staigāja viņam kā astīte pa pēdām, naktīs gulēja blakus, arī, kad vīrs saslima, visu dienu viņu sildīja un gulēja blakus, it kā nojaustu neizbēgamo… Kad vīrs aizgāja mūžībā, kaķenīte vairs nebija tāda kā agrāk. Kļuva ļoti nemierīga, nepārtraukti skrēja uz savu kastīti, burtiski satrakojās. Devos uz vetklīniku, kur man ieteica iedot kaķenītei ko nomierinošu. Es nekad nevarēju iedomāties, ka dzīvnieks tā var pārdzīvot cilvēka aiziešanu. Iedomājoties vēl to, ka kaķenīte jau bija šādi zaudējusi divus saimniekus. Ar laiku viņa ir pieņēmusi to, ka nav vairs viņas mīļā saimnieka. Viņa ļoti vaktē mani, ja kādu reizi neesmu bijusi ilgāk mājās, tad pēc tam kā dadzītis staigā līdzi un ir klātesoša. Tas mīļums, ko kaķītis man sniedz, nav izstāstāms, arī to pieķeršanos savam cilvēkam. Viņa vienmēr ir uzticama un ļoti mīļa ar savu klātbūtni.

Zeltīte Kampe – Man ir 3 gadi un es esmu Morfijs! Adoptēts no Valgas patversmes. Saimniece saka, ka es esot “Valkas kaķu princis!”. Visa dēļ – skaistuma, labā rakstura un vienkārši tāpēc, ka esmu! Es viņus priecēju, mierinu un uzjautrinu. Kā mīļa “murrājoša čupa” ieritinos klēpī un guļu. Labāku kaķa dzīvi, nevaru vēlēties! Pavisam nesen sāku apgūt “lauku kaķa” iemaņas un rudenī es noķēru savu pirmo peli!!!

Sintija Platā – Šis ir mūsu Muris jeb MurJānis. Kādā skaistā rudens dienā Runča kungs uzradās mūsu pagalmā. Bija tik neatlaidīgs, ka negāja prom. Pat pārlaida nakti zem pagalmā esošajām mašīnām, lai satiktu mūs no rīta. Meitas acis laimē mirdz, mammu, lūdzu, paturēsim? Protams, kamēr mamma darbā, meita ar Runča kungu jau gultā. Mūsu Muris ir īpašs. Astīte ir mazs puļķītis. Gūstot traumu, nācās šķirties no astes. Bet tas nav šķērslis baudīt dzīvi. Muris ļoti mīl dzīvoties pa āru, pat naktī. Dienas galvenie pienākumi ir ēst un gulēt. Ļoti mīl samīļoties un sabadīties ar deguniem. Mīl gulēt cilvēkam virsū, un nav jau nekāds vieglais. Dzirnaviņas maļ pat naktī.

Rita Suliņa – Mīluļu vārdi – Princese (melnā) un Murka (raibā). Mums ģimenē pieklīda melna kaķīte, dēls pabaroja, izvannoja un tā viņa palika mums uzticīga. Vārdu iedevām Princese. Pēc kāda laika Princese dāvāja vēl vienu kaķu meitenīti. To vīrs nosauca par Murku. Tā mums ģimenē ir divas kaķu meitiņas.

Keita Lazdāne – Truša vārds Rūdis. Trusis Rūdis ir ģimenes mīlulis. Katru rītu modina saimnieci uz skolu, cītīgi nolaizot muti un seju. Nekad nepalaidīs garām naža skaņu, griežot burkānu, un skriešiem skries pēc kārotā našķa no jebkura mājas stūra.

Mairita Markuse – Mūsu mīļais minčuks bez vārda, bet vienmēr mūs gaidīja laukos, kad atvedīsim kādu kārumu. Patika mīļoties un bija vienkārši ļoti ļoti mīļš mums abiem ar dēliņu.

Inga Cīrule – Kima & Edis. 7 gadi, mīl gan labi paēst, gan arī pamurrāt!

Inese Meldere – Sveiciens no pūkainajiem balkona kaķiem Smiltenē. Rūsis, kā jau rudais “naudas kaķis” tika paņemts no lauku tantiņas, lai vairotu mājās bagātību. Bagātība nav tikai nauda, bet laime, mīlestība, uzticība un miers, ko tāds pūkains, murrājošs kamolītis var dot. Tā kā mēs, mājinieki, ikdienā darbos un skolā, Rūšukam vienam mājās kļuva garlaicīgi. Tā pirms 3 gadiem uzradās Džerijs. Viņš ir viens no brālīšiem, kurus kāds indivīds bija atstājis pie vetklīnikas durvīm – kaķeni ar 4 kaķēniem. Džerijs, kā jau Džerijs no multfilmas. Taisa visādus nedarbus. Dzijas kamoli tiek izvilkti no groziņa, izrotāta māja ar dziju. Puķu podi ir pielīmēti pie palodzes, jo citādi tie iemācās “lidot”. Džerijs ļoti labi zina, kad dzīvokļa durvis tiek slēgtas vai ne. Ja nav, tad var uzlekt uz durvju kliņķa, attaisīt un pastaigāt pa kāpņu telpu. Abi sadzīvo draudzīgi un ir vislabākie rotaļu biedri viens otram. Kaut Rūsis maijā svinēs 7. dzimšanas dienu, joprojām bieži vien uz rotaļām pavelk Džeriju. Abiem ļoti patīk elpot svaigu gaisu uz balkona. Šobrīd nelaime tikai tā, ka māja tiek renovēta, ir aplikta ar stalažām. Rūsis to izmanto un dodas apgaitā pa stalažām, ielūkoties kaimiņu balkonos. Pēc laiciņa gan atnāk atpakaļ. Džerijs nekāpj uz stalažām, bet atnāk mājiniekiem pasūdzēties ar skaļu Ņau, ka draugs aizgājis apgaitā. 1. Rūsis bērnībā; 2. Džerijs bērnībā; 3. Džerijs laukos, ziemā; 4. Rūsis Ziemassvētkos.

Ilona Zandmane – Trīs runči manās mājās par Blomes jumtiem dzied, par jaunību, kas spēkā un arī grēkā iet! Princis, protams, savā īpašumā! Kaimiņi – Hugo un Melnis.

Ieva Putrāle – Kaķis Persiks. Foto apraksts: Alfabēts apgūts teicami, tagad var atpūsties!

Sandra Auniņa, 10 gadi – Mans pūkainai mīlulis – kaķene Zuma; 2 gadi. Labākā vieta ziemas vakaros – gultā, zem segas, bet vislabāk ir nogulties tieši uz virtuves radiatora, tā var just ne tikai siltumu, bet arī garšīgu vakariņu smaržu.

Gundars Smans – Mūsu mājā varen labi sadzīvo šī gada godājamākie dzīvnieki – divi kaķi un trusis. Kaķu puika ir Laimiņš, kaķu dāma ir Kitija un trusis ir Alfons. Pagaidām vēl nav skaidrība, kurš īsti mājā ir saimnieks, bet šķiet, ka katrs mīlulis domā, ka tas ir viņš.

Inese Tone – Rikardo pirms pāris gadiem ieradās mūsu dārzā. Iepriekš apkārtnē nebija redzēts. Vienu dienu nāca mīļoties dārzā, nākamajā jau atradu guļam istabā uz dīvāna. Tā viņš pats ņēma un ievācās. Likām internetā sludinājumus, jo nevarēja taču būt, ka kāds varētu pamest tik foršu kaķi. Bet neviens viņu nemeklēja, un viņš palika dzīvot pie mums. Jūtamies par to ļoti pateicīgi, jo viņš ir lielisks, saulains, ļoti inteliģents un empātisks kaķis.

Everita Ramane – Mūsu ģimenes mīlule ir pundurtrusene Poga, bet ikdienā tiek saukta par Tusiku. Dāma tikko nosvinēja savu 3. dzimšanas dienu. Ikdienā tiek paskraidīt pa istabu, kur pamētā bērnu mantas, ielien leļļu mājā. Visas kartona kastes tiek Tusikai, tad var kārtīgi izpausties, izgrauzt caurumus un paplūkāt to. Kā jau dāma, ir ar raksturu. Var uzrūkt, uzsist ar ķepām vai iekost, bet patīk arī, ja pakasa ausis un pabužina.

Aiga Cerbule – Kaķenīte Rēzija, maijā būs 17 gadi. Foto pagājušo gadu, gaidot Ziemassvētkus.

Signe Baltere – Mēs noteikti esam vairāk “kaķu cilvēki”. Džeks un Džims ir brālīši – vienkārši lauku puikas no kūtiņām! Viņiem ļoti patīk gulēt un baudīt laisko kaķu dzīvi. Lai gan guļavas, tomēr arī lieli mednieki. Vienreiz pat žagatu nesa mājās (dzīvu un laimīgu palaidām brīvībā). Brāļiem patīk kopā ar mums iet pastaigāties. Uzticīgi, mīļi un gudri kaķu bērni.

Sanita Lārmane – Kaķis Maksis – 1 gadu un 8 mēnešus jauns mednieks ar teicamu apetīti un izcilām manierēm. Ģimenes mīlulītis un luteklītis!

Zane Indriksone – Frodo. Pirms gada, martā, kad kaķiem runču laiks, mūsu mājas mīlulis tā arī neatgriezās mājās. Sapratām, ka gribam kaķi un bijām pat noskatījuši un aizrunājuši, bet nebija lemts. Samierinājāmies, kaut bērni nebija priecīgi, jo kaimiņiem gan esot mazs kaķis. Tā kā viņiem viņš bija āra kaķis, mēdza nākt ciemos, kas mūsu sētā labs. Netraucēja ne suns, kas brauca ciemos, viņš bija izdomājis, ka grib pie mums. Kaimiņi bija nokristījuši pa Plušķi, mēs gribējām saukt par Džinksiju, jo dzīvojot Rīgā, mums bija vīra māsas kaķis šādā vārdā, bet tajā laikā vīrs skatījās filmu zvaigžņu karus ar kolēģi un kolēģis sāka saukt par Frodo un mums tas vārds iepatikās un tā viņš mums palika par Frodo. Frodo esot Jāņu bērns, tā kā šogad paliks tikai gadiņš. Liels mednieks un trakulis. Pa klēpjiem nemīl, bet blakus gan patīk pagulēt.

Aleksis Jēkabsons – Mūsu mājas mīlulis Dons Hulio. Mūsu Hulio ir Britu īsspalvainais kaķis, drīz paliks 2 gadiņi. Kaķēns ir izcils savas sugas pēctecis. Ir ļoti karalisks un graciozs, mīļš un vienkārši superīgs. Dons Hulio ļoti mīl bērnus, nekad tiem nekodīs un neskrāpēs. Ja visa ģimene atpūšas, tad arī Hulio netraucēs un atpūtīsies. Ja bērni spēlējas, tad Hulio ir pa vidu un arī vēro visu un spēlējas. Iesauka viņam ir Huliško! Viņš ir ļoti liels saldummīlis. Ja bērni ēd saldējumu, Hulio ir klāt un vēlas iegrauzties, ja ēd mini zefīrus – tad arī, klāt un gaida kad kāds nokritīs uz grīdas.

Līga Jaroslavska – Ja kaķis vai trusis, tad pie mums noteikti kaķis. Bildē Minnija un Munka. Abām ļoti patīk mīļoties, bučas dod kārtīgi sabadot. Savā starpā šad tad viena otrai sadod pa mici.

Baiba Jaunzema – Mailo. Pusgadu jauns nerātnis, kurš dievina kastes un nepatikšanas vien taisa. Staigā pa sienām un spēlējas ar matu gumijām.

Solveiga Šķiņķe – Kaķenīte Pīce. Mūsu ģimenē dzīvo 8 gadus.

Sofia Sīmane – Pūcīte Rozīte Pūpolīte alias Mince. Valkā ieradās Sofias dzimšanas dienā no Rūjienas! Savas neparastās spalvas krāsas dēļ iesaukta par remonta krāsas kaķi.

Iveta Karole – Mūsu ģimenes mīlulis Mikis (Miksons), kurš tuvojas senioru vecumam. Pašaizliedzīgi sargā savu teritoriju no kaimiņu kaķiem un nebaidās stāties pretī arī suņiem. Vērīgs, uzticīgs un mīļš kaķis. Izteikti mīl siltumu, īpaši ziemā!

Mētra Beiša – Kūka un Zīle. Gadiem ilgi centos apvārdot vīru kļūt par šo karalisko ķepaiņu saimniekiem, bet tik veltīgi – “nav īstais laiks, nav īstā vieta…”. Līdz dienai, kad mamma atsūtīja foto, ka saimniecības ēkā zem dēļiem atradusi kaķēnu- vienu, mazu, nosalušu. Ieraugot to, abi ar vīru iemīlējām kaķēnu no pirmā acu skatiena un sapratām, ka viņai ir jākļūst par MŪSU kaķi. Mēnesi vēlāk mamma zem atkritumu tvertnes lietū atrada vēl vienu kaķēnu- tikpat vienu, tikpat noskumušu… Bez liekas domāšanas sapratām, ka arī šim kaķēnam jāceļo 200 kilometri uz Valku, un jāpievienojas mūsu saimei. Pateicībā mammai – glābējai, kura Kūku pagasta Zīlānos deva abām kaķenītēm otro iespēju dzīvot, viņas ieguva arī autentiskus vārdus- Kūka un Zīle. Nu māsiņas diendienā mūs lutina ar savu nebeidzamo mīlestību, prieku un nebēdnību, un katras dienas beigās mēs saprotam, ka kļūt par kaķu vecākiem ir bijis mūsu vislabākais lēmums! 🙂

Rūta Brakovska – Kur Jānis – tur Murjānis. Mūsu ģimenes mīlulis Murjānis ir klāt visos mājas darbos, ko saimnieks Jānis veic. Ar ķepām raut nost zaļus ābolus no ābeļzariem, atstāt pēdas svaigā betonā, vizināties ar ķerru, pacietīgi gaidīt līdz tiks notīrītas un izceptas zivis un tad nozagt no šķīvja un uzraudzīt visu, kas mājās tiek darīts – to un daudz ko citu Murjānis prot! Ik pa laikam Murjānis dodas līdzi arī pārgājienos un iepazīst apkārtnes mežus. Esam pārliecināti, ka Murjāņa draugu lokā ir ne tikai kaimiņu minkas, bet arī pa kādai lapsai, vāverei un stirnai.

Dzintra Gaile – Zaķis vārdā Miks, ar interesantu zīmējumu uz purniņa. Kā arī kaķenīte Geiša.

Anda Ance Kuzņecova – Elfa – No maza ielas kamolīša kļuva par mājas princesi un bosu.

Silvija Lapiņa – Fredis un Pūks sagaida kaķa 2023 gadu.

Ligita Upīte – Rūdis palīdz nomainīt ne tikai aizkarus, bet arī stangu.