Tad kas ir šie latvieši? Vai slavenās tautas pēcteči –
Latigolas? Kuršu, zemgaļu, sēļu vai čivuļu pēcteči? Tad kas ir šie latvieši? Vai slavenās tautas pēcteči –
Latigolas? Kuršu, zemgaļu, sēļu vai čivuļu pēcteči?
Latgale, Tālava, Atzele – tā
ir latgaļu zeme.Trešā daļa šodienas Latvijas piederēja latgaļiem.
Es
apbrīnoju šo seno darbu mīlošo tautu – latgaļus letiņus. Latgaļi
jau ir zināmi jau no sestā gadsimta. Latgale, Tālava, Atzele – tās
ir Baltijas teritorijas, pār kurām valdīja kņazs Vsevolods,
Visvaldis, Tālivaldis, Vjačko.
No šo tautu vārda ir radies manas
dzimtenes nosaukums – Latvija.
Tagad ir divdesmit pirmais
gadsimts,bet latgaļi, neskatoties ne uz ko ir saglabājuši savu
valodu, savu kultūru, savu pašlepnumu. Viņi nečīkst, un arī nekad
nav čīkstējuši, ka viņu valoda pazudīs laikā. Viņi ir SARGĀJUŠI un
SARGĀ savu valodu. Tā ir Tauta – tieši tā, ar lielo burtu. Vai
daudz mazo tautu tu zini, lasītāj, kas ir saglabājušās no sestā
gadsimta līdz pat mūsu dienām? Lūk, viņi – viena no to mazo skaita
– latgaļi.
Diemžēl šī raksta runa nebūs par
dižajiem Latgales dēliem un meitām, bet par šīs jaukās tautas
atkritējiem, jo mūsdienu Latgales vēstures ir cieši saistīta ar
tiem, kurus latgaļi nicinoši sauc – čiuļi.
Kas tad ir šie čiuļi? Krievu
valodā ir šāds definējums – Vaņka, kurš neatceras dzimtu. Šajā
situācijā tas ir Janka, kurš to neatceras. Bet arī šis ne visai
ataino latgaļu teiktā jēgu – ķiuļi, kā man centās paskaidrot paši
latgaļi šī vārda jēgu, te ir gan izstumtais, gan vieglas dzīves
meklētājs, viss vienā vārdā.
“Прекати
поле” – laikam jau šis būs attiecīgais
teiciens latgaļu vārdam – čiuļi.
Kā tad tas tā ir noticis, ka ir
radušies šie čiuļi? To jau tāpat pietiek katrā tautā. Tie ir
cilvēki, kas nemāk cīnīties. Cilvēki, kas pasē jebkuru grūtību
priekšā, tiklīdz tās sajūt. Tad nu tā ir sanācis, ka latgaļu –
strādnieku un karotāju – vidū ir nokļuvuši jankas, kas savu dzimtu
pat neatceras. Šie paši jankas krita ceļos vācu krustnešiem, krievu
bajāriem. Iekārtojās par sulaiņiem pilsētās, pie kam Rīgā nakšņot
viņi nedrīkstēja, jo to bija nolieguši vācu baroni. Salasījušies
visādus vārdus no saviem kungiem, iemācījās runāt vācu un krievu
valodā. Vācieši viņiem radīja ābeci, krievu bajāri sūtīja mācīties
uz Krieviju. Un gan vieniem, gan otriem bija vajadzīgi paklausīgi
sulaiņi. Un tad pēkšņi radās latvieši. Tieši tā – pēkšņi pēc
vēsturiskās mērlentas.
Tagad šad tad atbraucot uz Latgali,
viņi ar nicinājumu sākuši skatīties uz saviem radiem, kā gan viņi
te pa zemi var rakties, bet latvieši – čiuļi pilsētās vai līdzās
tām dzīvo un zina, kas tas tāds vaterklozets ir. Reizēm no bajāru
galda kāds gabaliņš butterbroda tiek. Visā visumā – kulturāli
latvieši nevis kā tie latgaļi.
Gāja laiks. Latvijai tika iedota
brīvība. Tieši tā – iedota. Un sākās mūžīgās galvas sāpes – nu, ko
gan var iesākt vakardienas sulainis? Pareizi, tikai zagt. Pirmā
republika tika vienkārši izzagta. Rausa jau reiz sarausto. Vācu
inženierus patrieca, tāpat kā krievus – pie velna viņus visus.
Četrdesmitajos gados padevās PSRS
žēlastībā, padevās bez neviena šāviena. Viņi taču nebija karotāji,
kā viņu senči latgaļi, bet gan čiuļi.
Pēc viņiem nāca hitlerieši, atkal
ķepas gaisā un padevās. Atgriezās padomieši un jau pa ieradumam –
ķepas gaisā. Kas tad tā tāda par tautu –
latvieši?
Otrā republika. Atkal Krievija
uzdāvināja brīvību. Bet ko lai ar šo brīvību iesāk? Pareizi – zagt
jau reiz sazagto. Divdesmit gadu laikā visu izzaga.
Otrās
republikas prezidents aicina lepoties. Bet ar ko lepoties? Ar to,
ka vienmēr bijušas ķepas gaisā? Ar to, ka kalpoja gan hitleriešiem,
gan padomiešiem? Par to, ka kaimiņš par kaimiņu sūdzības rakstīja,
lai tikai to nelaimīgo izsūtītu uz Sibīriju? Vai ar
šo?
Bet
ir taču ar ko lepoties! Tepat blakus, jau cik gadsimtus dzīvo radi
– latgalieši. Arī starp latviešiem, jo ne jau visi ir čiuļi, ir ar
ko lepoties, piemēram, Rainis un Aspazija, pasaulslavens profesors
– Viktors Kalnbērzs, pazīstamais REMANTADINa izgudrotājs – Jānis
Polis, kurš šobrīd mokās nabadzībā. Tāpat Otrā Pasaules kara
varoņi, latvieši, kas reizē ar sarkanarmiešiem atgrieza Eiropai
brīvību.
Taču nē – čiuļi lepojas ar savu
unikālo māku allaž padoties, zaudēt cīņu pat nesākot
to.
Šodien čiuļi bēg no Latvijas uz
Anglijām un Īrijām. Viņiem tas ir pierasts, paliek tikai tie, kas
vēlas labu ne tikai sev, bet arī Latvijai.
Tad kas ir šie latvieši? Vai
slavenās tautas pēcteči – Latigolas? Kuršu, zemgaļu, sēļu vai
čivuļu pēcteči?
