Medijos ir beigusies “Latvenergo” reklāmas kampaņa par to, cik vēlami un izdevīgi būs jaunie elektroenerģijas tarifi, kādas atbalsta programmas paredzētas sociāli neaizsargātajām iedzīvotāju kategorijām.
Medijos ir beigusies…
Reklāmā kā jau reklāmā. Tā iedarbojas uz labticīgajiem un nezinīšiem. Tas, ka vecais tarifs tiks piemērots tiem, kuri neizlieto 120 kilovatstundas mēnesī, attiecas uz pieticīgajiem pensionāriem un, iespējams, uz tiem, kuri savu mitekli izmanto tikai pārgulēšanai, varbūt dažreiz ēdiena pagatavošanai uz spirāles plītiņas.
Normālā vidusmēra ģimenē tas nav iespējams. Mazāk elektrības tērē daudzdzīvokļu māju īpašnieki, kur pieejams karstais ūdens, taču ko lai iesāk to māju iedzīvotāji, kuriem karstā ūdens nav? Nemazgāties, nemazgāt traukus? Diezin vai normāls cilvēks to var atļauties. Tāpēc ikvienā šādā dzīvoklī vai mājā ir karstā ūdens elektroboilers vai pat divi – vannasistabā un virtuvē. Valkā un ne tikai šādu mitekļu nav mazums.
Labi, es pieļauju, ka var iztikt bez tādām ekstrām kā apsildāmā grīda, taču bez karstā ūdens – nekādi. Daudzi savulaik ir iegādājušies ekoloģiski izdevīgāko indukcijas elektroplīti, kas ir ļoti liels enerģijas patērētājs. Grūti bija paredzēt, ka elektroenerģijas cenas celsies tik strauji, turklāt neatbilstoši tirgus likumiem – jo vairāk patērē, jo vairāk jāmaksā.
“Latvenergo” ir labi pelnošs valsts uzņēmums, taču vai tas ir korekti, ka šajā daudziem tik grūtā laikā valsts savu caurumu aizlāpīšanu vēlas veikt uz iedzīvotāju rēķina. Tas faktiski ir jauns nodoklis par elektrību. Šis uzņēmums joprojām neatklāj valstī saražotās enerģijas pašizmaksu. Slepena (klasificēta) informācija. Lai veicas tiem, kuri šo monopoluzņēmumu ir iesūdzējuši tiesā.
