Uzspīdot spožākai saulei, arvien biežāk domas kavējas pie vasaras atvaļinājuma. Dzirdēju, ka dabas vērotāji to sola siltu un saulainu.
Uzspīdot spožākai saulei, arvien biežāk domas kavējas pie vasaras atvaļinājuma. Dzirdēju, ka dabas…
Latviešu ticējumi vēsta, ja pelnu dienā (šopavasar tā bija trešdien) spīd saule, tad vasara būs jauka. Daudzus tas rosina sākt plānot atvaļinājumu, rēķinoties ar savām finansiālajām iespējām.
Nenoliedzami, krīzes ķetna ir izmainījusi arī ierindas latvieša sapņus par eksotiskiem ceļojumiem. Tie daudziem izpaliek, bet tas neliek mest plinti krūmos un sākt gausties par netaisnīgo dzīvi. Tā vietā labāk apsēsties un ar vēsu prātu pārdomāt, ka varbūt nav apskatīts kāds dzimtās zemes stūrītis vai tuvējās kaimiņvalstis.
Nenoliedzami, arī šie izbraucieni prasa zināmu finansiālu ieguldījumu, bet tie tik sāpīgi neķers kabatu, toties sniegs milzum daudz pozitīvu emociju un sajūtu, ka nekas jau nav zaudēts. Vinnētāja būs arī ģimene, īpaši bērni, jo pēc labas atpūtas un izraušanās no ikdienišķā kādu laiku ļauj lidot metru virs zemes.
Pazīstu daudzus strādājošos, kuri jau vairākus gadus neizmanto atvaļinājumu. Viņi darbā raujas kā zvēri, jo izrēķinājuši, ka laiskošanās veselu mēnesi iecirtīs pamatīgu robu viņu ģimenes budžetā.
Man šo cilvēku ir mazliet žēl, jo viņi atgādina nodzītus zirgus, kuri ikdienas darbos tā iejūgušies, ka vairs nav spēka pat priecāties par ikdienišķām lietām. Viņu izvēle ir par labu naudas varai, sevi atstājot otrā plānā.