Agri vai vēlu, taču var pienākt diena, kad Latvijā pensionēšanās vecumu paaugstinās līdz 70 gadiem. Šī ziņa izraisījusi asas diskusijas sabiedrībā.
Agri vai vēlu, taču var pienākt diena, kad Latvijā pensionēšanās vecumu paaugstinās līdz…
Neapskaužami, ja tāda diena patiešām pienāks, jo mūsdienās cilvēks ir atkarīgs no dzīvesveida. Nav noslēpums, ka tagadējais stress, naudas trūkums un cīņa par savu labklājību ietekmē veselību. Jau šobrīd iedzīvotāji spēka gados sirgst ar dažādām slimībām, tāpēc pieļauju, ka daudzi, pietuvojoties septiņdesmit gadu slieksnim, pie labākās gribas nevarēs pastrādāt. Ko viņi darīs, ņems slimības lapu?
Starp citu, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais miršanas vecums Latvijā 2009. gadā bija 72 gadi: vīriešiem – 67, bet sievietēm – 77. Tādā gadījumā, ja ieceri Latvijā īstenos, mainīsies vārda cilvēks jēga.
Katrs, kurš strādā, sapņo, ka reiz varēs ļauties skaistām un bezrūpīgām vecumdienām, ka būs nopelnījis pensiju. Šāda mūža nogale pienāktos ikvienam godprātīgam valsts iedzīvotājam.
Manai vecmāmiņai ir 81 gads. Viņa savā dzīvē ir nostrādājusi 40 gadus un šobrīd jūtas laimīga pensionāre, jo var izbaudīt sava darba augļus, pievērsties rokdarbiem, pavasaros un vasarās rušināties dārzā, kopā ar draugiem aizbraukt kādā ekskursijā, ciemos sagaidīt mazbērnus un mazmazbērnus – dzīvot pilnvērtīgi. Pārņem balta skaudība, jo diezin vai šāda paaudze vēl būs.