“Piezīme par slepenību atgādina strausa slēpšanos”
“Piezīme par slepenību atgādina strausa slēpšanos”
Nesen “Ziemeļlatvijas” veiktajā ielu aptaujā iedzīvotāji uz jautājumu, vai valdība pilda pirms vēlēšanām dotos solījumus, lielākoties atbildēja noliedzoši.
Viens no uzrunātajiem paskaidroja, ka valdošā koalīcija joprojām nedomā par to, lai valsts sāktu pelnīt, bet lemj tikai par jauniem nodokļu palielinājumiem un algu apcirpšanu. Nule Finanšu ministrijas izstrādātajam turpmākās budžeta konsolidācijas plānam pievienotā piezīme, ka plāns apspriežams slepeni, tikai apliecina teiktā pareizību.
Paskaidrojums, ka tā ieteicams darīt, lai neizraisītu nevēlamu rezonansi, atgādina strausa cenšanos noslēpties, iebāžot galvu smiltīs. Ir taču skaidrs, kādēļ slepenība vajadzīga. Ne jau tādēļ, lai tautai sagādātu priecīgu pārsteigumu. Kas turpmāk paredzēts, to cilvēki saprot pēc paziņojumiem par elektrības tarifu celšanu aprīlī un par nodokļu palielināšanu jūlijā.
Valdības vīri skandina akcīzes nodokļa celšanu tabakai un alkoholam, tā sakot, tas ir jūsu veselības labā. Kāda gan var būt veselība, ja lielai daļai saruks rocība. Benzīna un elektrības cenu celšana sadārdzinās pārtiku, taču 100 latu stipendiātiem, kuru ir tūkstoši, maksās vairs tikai 80 latus. Pēc statistikas jau 25 procenti bezdarbnieku ir zaudējuši cerību atrast darbu.
Vairāki ražotņu vadītāji domā par rūpalu slēgšanu vai pārcelšanu uz citām valstīm. Pērnvasar kāds ekonomists izteicās, ka apmēram pēc gada valsts kā tādas vairs nebūs, jo tā bankrotēs. Es to vairs neuzskatu par pārspīlējumu. Pēdējais laiks atjēgties tiem, kuri, neraugoties uz daudzajiem brīdinājumiem, rīkojas pēc principa – suņi rej, bet karavāna virzās uz priekšu.
