“Caur to ar’ esam slaveni, Ka gludi mūsu lielceļi Un kur vēl tilti varenie, Tie glītākie un stiprākie Bet tos nu zināms taupām ar, Cik tādus tik vien taupīt var Un tādēļ katram tiltiņam Mēs abos galos uzrakstām Brauciet lēnām pār tiltu…
Domāju, ka pietiekoši liela daļa cilvēku šo tik seno Raimonda Paula dziesmu zina, atceras un, kas zin', varbūt šad tad sanākšanās arī uzdzied.
Sen šo dziesmu nebiju dzirdējusi, bet kādā vakarā to izdzirdēju mūzikas kanālā TV un sāku smiet.
Kad gan tas bija, ka mūsu lielceļi bija gludi un pa tiem bez bailēm varēja braukt, jo nevajadzēja satraukties, vai tiks līdz gala mērķim bez bažām. Tagad – ceļi, un ne jau tikai lauku, ir tādi, ka auto ik pēc laika prasās uz tādu lielāku remontu. Bedres uz ceļiem ir tādas, ka ne apbraukt, ne pāri pārbraukt… Un, ja pa kādu ielu vai ceļu nekursē ikdienā – tā, lai atmiņā paliek tās vietas, kur šīs nejaukās bedres atrodas, – tad ir jābrauc dikti prātīgi vai arī “jālido”, jo tad varbūt pat nepamanīsi nejauko bedri.
Nu jau labu laiku par samērā lielu šķēršļu joslu kļuvusi Ausekļa iela. Bedres un bedrītes tur aug kā sēnes pēc lietus. Un tiešām – tur ir arī tādas bedres, kuras apbraukt nav iespējams. Tāda pati šķēršļu josla šobrīd ir Parka iela. Ja neskatās uz bedrēm, tad braukšanu apgrūtina arī samērā palielie ledus kalniņi un braukšana pa šo ielu ir viena vienīga līgošanās.
Bet tilti? Gandrīz jāsaka paldies tiem, kas projektu par apvedceļa būvniecību “izsita” cauri un tilts pār Pedeli, kas ved pa Rūjienas ielu, tiks godam uzlikts pa jaunam. Bet kāds paliks otrs tilts, kas ir uz Ausekļa ielas? Tā trotuārs ir vienos caurumos jau krietnu laiku un caurumi ir tādi, ka nav jābūt galīgi zīdainim, lai tur kāja iesprūstu, ja vien esi nolēmis nevis zem kājām skatīt, bet apkārtni pavērot.
Un tā ir tikai maza pilsēta. Bet, kas notiek ārpus tās? Protams, nekas savādāks…
Taisnības labad gan jāsaka, ka ir ceļa posmi, kas nav tik “traģiski” – taču vecu vecās dziesmas vārdi, dzirdot tos mūsdienās, vienkārši izvilina smīniņu.
Tāpēc – brauciet lēnāk pār tiltu… Un ne tikai…
