Ātri tiek aizņemti krēsli uzņēmumu padomēs, bet par tiesībsargu neviens negrib
Ātri tiek aizņemti krēsli uzņēmumu padomēs,
bet par tiesībsargu neviens negrib
Ir amati, par kuriem politiķi nebeidz vien lauzt šķēpus, un ir amatpersonu krēsli, no kuriem vēlas turēties tālāk.
Gluži ātri tiek aizņemtas sēdvietas lieluzņēmumu padomēs,
citādi ir ar tiem amatiem, kuros jācīnās par likumu ievērošanu un kuros atalgojums nav mērāms vairākos tūkstošos latu. Šobrīd tāds ir tiesībsarga amats, uz kuru neviens kandidāts nav pieteicies. Esot bijuši gan piedāvājumi, bet uzrunātie atteikušies. Viņus var saprast.
Pēc pašreizējā tiesībsarga Romāna Apsīša teiktā, finansējuma apgriešanas šķēres viņa vadīto ofisu valsts augstāko iestāžu vidū skārušas kā vienu no pirmajiem, turklāt pirms kāda laika valdībā sāka spriest, ka taupības nolūkos Tiesībsarga biroju vispār vajag likvidēt. Pret to kategoriski iestājās eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, atgādinot, ka arī šī amata izveidošana sastapās ar pretestību.
Nesen savā žurnālista ikdienā gatavoju materiālu par bedrēm uz ceļiem. Kad vēlējos uzzināt Satiksmes ministrijas viedokli par plāniem ceļu kvalitātes uzlabošanā, sākās tas, ko dažkārt dēvē par Poncija sūtīšanu pie Pilāta.
Ministrija ieteica vērsties pie “Latvijas valsts ceļiem”, tie savukārt norādīja uz ministriju kā galveno finansētāju, savukārt par darbu kvalitāti esot atbildīga akciju sabiedrība “Latvijas autoceļu uzturētājs”.
Tā sakot, ceļu uzraudzībai izveidots sazarots amatpersonu aparāts, bet bedres stāv kā stāvējušas. Vaicāsiet, kur šeit saistība ar tiesībsarga krēslu un padomju locekļiem? Saistība tāda, ka valsts vara taupības šķēres netuvina tām vietām, kur gaisā izkūp vislielākās summas.
