Pirmdien no rīta laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcijā atskanēja vairāki tālruņa zvani ar palīgā saucieniem par situāciju ar centrālo apkuri Sedā un Valkā. Sedēnieši nežēlīgi salstot. Arī Valkā lauktehnikas rajonā par siltumu dzīvoklī var tikai sapņot.
Vispirms piezvanīja sedēniešu Strazdiņu ģimene no Brīvības ielas 3. nama. “Āra termometrs rāda mīnus 27 grādus. Dzīvoklī ir 10 grādu silts. Strenču novada domes atbildīgās personas sazvanīt nevaram. Ko lai iesāk?” jautā dzīvokļa saimniece. Viņu versija par siltuma trūkumu ir tas, ka katlumājā aizmirsuši pasūtīt ogles.
Līdzīgas nelaimes katru gaduStrenču domes deputāte un slimnīcas galvenā māsa Jekaterina Jeremejeva, kura dzīvo Sedā, arī ir neizpratnē, kāpēc gadu no gada atkārtojas vienas un tās pašas nelaimes. “Mani ļoti uztrauc šī situācija. Šodien katlumājas izejošā karstā ūdens temperatūra bija 24 grādi.
Man zvana sedēnieši un protestē. Es viņiem piekrītu, ka nav normāli, ka puķes piesalst palodzei un stiklam, ka dzīvoklī ir tikai 12 – 14 grādu silts, un radiatori ir pilnīgi auksti,” neapmierināta deputāte. Viņa piebilst, ka cietēju lomā ir pansionāta, skolas un citu iestāžu darbinieki.
Sedas veco ļaužu aprūpes centra direktore Meta Spale “Ziemeļlatvijai” sacīja, ka lielos vilcienos viņus šī katlumājas avārija neskar, turklāt saņēmuši solījumus, ka avāriju ātri novērsīs. “Lielajā korpusā nav ļoti auksti, jo ēka ir siltināta.
Pagaidām neesmu saņēmusi sūdzības par salšanu. Ja kļūs aukstāk, mēs izsniegsim elektriskos sildītājus, taču pagaidām vēl neviens nav lūdzis,” stāsta direktore. Karstā ūdens vecajiem ļaudīm nav. Pagaidām jāaprobežojas ar elektrisko boileru iespējām.
Ogles tiek meklētas“Situācija ir vienkārša un tikai nelaimīgas sakritības dēļ sedēnieši cieš no aukstuma – tai firmai, kura uzvarēja iepirkuma konkursā par ogļu piegādi, ir problēmas. Viņiem ir iekšējas nesaskaņas, un konti ir nobloķētu. Lai gan uzņēmums solīja, ka ogles mums piegādās vēl mēnesi, taču faktiski piegādāja divām dienām,” situāciju skaidro Strenču novada domes izpilddirektors Aivars Auniņš.
Viņš noliedz, ka eksistētu vēl kādas citas tehniskas problēmas. Sedā katlumājā ir uzstādīts viens automātiskais katls, kas darbojas tikai ar noteiktas markas un noteiktas frakcijas oglēm, kas īpaši sagatavojamas. Tās ir ar īpaši augstu kaloriju saturu. “Turpinām šādu ogļu meklēšanu gan Latvijā, gan ārpus tās. Pāris kravas esam sameklējuši, taču šīs ogles ir samaisītas ar sniegu. Sameklējām ogles Valmierā, taču arī tās nav pietiekami kvalitatīvas.
Šodien (pirmdien) saņēmām kravu no Pērnavas. Rītdien saņemsim vēl divas kravas. Ar to pietiks līdz piektdienai,” stāsta A. Auniņš. Viņš atzīst, ka pašlaik pārkāpjot likumu, jo jāizsludina jauns ogļu iepirkuma konkurss, taču tam nepieciešams mēnesis.
Pašlaik notiek sarunas ar kādu uzņēmumu Ventspilī un no tā ir izredzes dabūt ievērojami lielāku ogļu daudzumu. Šo katlu nevar kurināt ar kūdru vai malku. “Ziemeļlatvija” jau vairākkārt ir rakstījusi, ka turpinās projekta īstenošana, lai pilnībā pārietu uz kūdras apkuri. Katrā ziņā dome darot visu, lai situāciju normalizētu un sedēniešiem nebūtu jāsalst.
