Kā vērtējat aizvadīto 2022.gadu? Ar ko tas bijis jums svarīgs? Ko gaidāt un cerat no jaunā gada?

Kāds esi pats, tādu redzi pasauli

Inga Lazdiņa, Grundzāles kultūras nama vadītāja:

– 2022. gads man bija svarīgs ar daudziem notikumiem, ar spēju pielāgoties apstākļiem. Apstākļi var būt dažādi, arī tādi, kad cilvēks varētu krist bezcerībā un panikā un nemitīgi par kaut ko gausties. Katram jau uznāk tādi brīži. Taču esmu sapratusi, ka ir tikai jārok un jāiet uz priekšu. Nav ko gausties. Ir dota dzīve, un tā ir jādzīvo. Mēs lielākoties varam būt pateicīgi, ka mums virs galvas ir skaidras debesis, ka varam dejot un dziedāt arī priecīgas dziesmas.

Aizvadītajā gadā personīgi man priecīgs notikums bija manas dziesmas “Dziesma rudenīgā” iekļaušana raidījuma “Latvijas Sirdsdziesma” finālā un tas, ka dziesma “Ievziedos”, kurai sacerēju mūziku, tika atzīta par “Gada Sirdsdziesmu.” Savukārt darbā izdarīju to, ko gribēju. Ir prieks, ka kopā ar domubiedriem,  pagasta iedzīvotājiem, gada nogalē izveidojām paši savu leļļu teātri un iestudējām muzikālu izrādi bērniem. Mums izdevās. Cilvēkiem, kuri bija atnākuši, patika. Bērni dzīvoja līdzi.

Ir interesanti dzīvot. Tikai pašam tas interesantais ir jārada. Es vienmēr saku tā, – kādi viesi, tādi svētki. Kāds esi tu pats, tādu tu redzi arī pasauli. Ir, kā ir, bet tu vari mainīt tikai savu redzējumu, –  kā uztvert to, ko redzi.

No jaunā gada ceru sagaidīt, lai turpinātu būt veselība. Sev apkārt vēlos redzēt priecīgus un laimīgus cilvēkus. Taču esmu sapratusi, ka neko nevajag gaidīt ne no viena un ne no kā. Kādas man uz to  ir tiesības? Ko es pati varu izdarīt, tas arī būs. Neviens cits mani laimīgu nepadarīs. Pati esmu par savu laimi atbildīga. Laime ir atkarīga arī no tā, kādos cilvēkos atrodies, kādus cilvēkus meklē. Reizēm rodas neplānota idille kopā ar cilvēkiem, kad saproti, – mēs esam uz viena viļņa, un tā ir laime un liela dāvana, ja blakus gadās cilvēks, kurš tevi dara laimīgu, un ja tu tādu cilvēku sev esi piesaistījis. Bet katrs pats ir atbildīgs par savu laimi. 

Lai dziesmu svētku gads būtu veiksmīgs!

Pēteris Vilks, dziesmu svētku goda virsdiriģents, Smiltenes un Dikļu pūtēju orķestru diriģents, Smiltenes mūzikas skolas pedagogs:

– Mums visiem 2022. gads bija citādāks nekā iepriekšējie gadi, pirmkārt, jau ar to, ka netālu no mums, Ukrainā, notiek karš. Tas ir iespaidojis ne tikai mūs, bet zināmā mērā visu

 pasauli. Tad pamazām ir izbeidzies kovids tādā nozīmē, ka varam atjaunot savas kultūras aktivitātes, apmeklēt vai rīkot koncertus. Arī mūzikas skolā ir pavērusies iespēja strādāt tā, kā to darījām pirms pandēmijas. Vienīgi šajos pēdējos divos gados ierobežojumu dēļ esam kultūrā zaudējuši diezgan daudz, ko tagad tik ātri neatgūsim. Tas, ka varam iet uz koncertiem, varam brīvāk dzīvot un  piedalīties pasākumos, ir viena lieta. Taču, skatoties uz amatiermākslu, arī mūsu pūtēju kolektīvos  cilvēki pandēmijas laikā ir atraduši sev vēl kādu nodarbi un līdz ar to ir grūtāk savākties uz mēģinājumiem, kaut gribēšana ir. Taču, neraugoties uz to visu, jau kopš rudens esam gatavojušies XXVII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem, kas notiks šogad, un turpinām gatavoties, piedalāmies koncertos.

Man pašam personīgi par 2022. gadu ir prieks, ka bija iespēja vairāk pabūt kopā ar saviem mazbērniem, arī ar mazmeitiņām, kurām palika gads.

No jaunā gada ceru sagaidīt savā kultūras jomā to, ka viss būs labi un varēsim veiksmīgi
aizvadīt dziesmu svētku gadu, piedalīties gan skatēs, gan koncertos, gan pašos svētkos, kas
ir notikums un notiek reizi piecos gados. Pārējās jomās jācer, ka pasaulē situācija mainīsies
uz labo pusi un stabilizēsies.

Visu kontrolēt nevar, bet jādara labākais

Ervins Labanovskis, uzņēmējs, Smiltenes novada pašvaldības deputāts:

– Pagājušais gads bija  stresains un lietas pārvērtējošs Ukrainā notiekošā kara dēļ. Nebija viegli pieņemt, ka mūsdienās ir iespējamas tādas lietas. Man personīgi 2022. gads bija svarīgs ar to, ka esmu darījis labāko, ko varu. Neesmu sev personīgi izvirzījis obligāti sasniedzamus noteiktus mērķus, drīzāk svarīgāka bija paša attieksme gan attiecībā uz politiku, kur kandidēju uz 14. Saeimu (partijas “Progresīvie” sarakstā – redakcijas piezīme), gan uz biznesu, kur man ir izaicinājumi. Esmu sapratis, ka visu nevar kontrolēt. Vienkārši jādara labākais, ko vari, un tad arī rezultāti atnāks.

Personīgi man un kopā ar domubiedriem ļoti nozīmīgs sasniegums 2022. gadā bija tas, ka Saeimas vēlēšanās partija, kurai esmu viens no dibinātājiem un veidotājiem, ir iekļuvusi parlamentā un var realizēt savas idejas. Vēlētāji to ir novērtējuši. Mana biznesa perspektīvā interesants un liels notikums sākās pagājušajā gadā un turpinās vēl šogad. Pie manis viesojās “National Geographic”,  viņiem pavasarī būs raksts žurnālā par bērzu sulām, mani, manu uzņēmumu (dzirkstošo bērzu sulu  “BIRZĪ” ražotni Brantu pagasta “Kainaižos” – redakcijas piezīme), par to, ko mēs darām, tai skaitā par sulu koku parku. Vēl svarīgs notikums bija tas, ka  mums izdevās aizsūtīt uz Koreju vienu konteineru ar bērzu sulām. Redzēsim, vai tas ir vienreizējs pasākums vai būs turpinājums. To vēl nevar zināt.

No jaunā gada ceru sagaidīt svarīgas lietas pašvaldību līmenī. Gribas, lai mēs varētu sākt domāt par attīstību un beigt risināt krīzes, kas bijušas pēdējos divos gados. Kovids, novadu apvienošana, karš Ukrainā, energoresursu cenu kāpums – šie  faktori objektīvi attīstību ir stipri kavējuši. Vēlētos, lai šogad tendence mainās, taču tas lielā mērā būs atkarīgs no notikumiem pasaulē.

Personīgi man ir svarīgi, lai “Kainaiži” attīstās gan kā uzņēmums, gan kā vieta. Tas ir saistīts ar sulu koku parku, ko esam iecerējuši šogad  paplašināt, ne tikai stādot jaunus kokus, bet arī ar citām iniciatīvām, un varbūt arī uzņēmumu paceļot jaunā kapacitātē.

Dzīvot ne tikai nākotnei, bet arī šodienai

Dainis Aļeksējevs, uzņēmējs, Smiltenes novada deputāts:

– Pilnīgi noteikti ar notikumiem Ukrainā, no kuriem nevar novērsties. Karš ne tik daudz izmainīja manu pasaules uztveri, cik lika saprast to, ka vajag dzīvot ne tikai nākotnei, bet arī šodienai. Man ir tieša saikne ar Ukrainu gan uzņēmējdarbībā, gan arī personīgajā dzīvē. Jau pašā kara sākumā mana pirmā un vienīgā doma bija palīdzēt Ukrainai. Esmu to darījis un domāju palīdzēt arī šogad, jo palīdzība būs vajadzīga ilgi.  

Personīgi priecīgs notikums aizvadītajā gadā man bija dēla kāzas – dēls apņēma sievu.

No jaunā gada gaidu, lai beidzas karš Ukrainā, lai tas beidzas ar ukraiņu uzvaru un lai nekļūst sliktāk, kā ir.  Smiltenes novadā novēlu pieņemt stabilu pašvaldības budžetu un skatīties tomēr nākotnē ar tendenci uz attīstību –  ne tikai ar projektiem, bet arī saistībā ar pašu pašvaldību, gan ar kadru sastāvu, gan ar uztveres un domāšanas veidu.

Izaicinājumiem bagāts gads

Baiba Karpova, Turnas tautas nama vadītāja:

– Aizvadītais gads man ir bijis bagāts ar izaicinājumiem, jo piedalījos divos Valkas novada pašvaldības izsludinātajos konkursos. Pārvarēju sevi, nenobijos un nesēdēju malā. Vienkārši ļāvos un uzdrīkstējos. Līdz šim uzskatīju, ka šādi izaicinājumi nav man domāti. Jaunajā gadā sagaidu mieru. Lai mums visiem jaunais gads ir mīļš un pūkains kā jau Melnais trusis.

Atzīšos, personīgi es vairāk esmu darītāja, nevis gaidu, kad kāds man kaut ko atnesīs vai iedos. Izvirzu mērķi un uz to virzos. Šobrīd galvenais ir strādāt tā, lai viss notiek un virzās uz priekšu. Esmu nolēmusi gada sākumā Kultūras akadēmijā uzsākt apgūt kultūras vadības pamatus. Tas man noderēs darbā Turnas tautas namā. Šajā darbā, kurā sāku strādāt 2022. gada septembrī, esmu iekšā par visiem simts desmit procentiem. Vislielākais gandarījums man ir par to, ka cilvēki mūs atbalsta un brauc uz Turnas tautas nama pasākumiem. Lai arī kas tiktu noorganizēts, cilvēki, un ne tikai vietēji, pasākumus apmeklē. Ja mans darbs ir vajadzīgs, tas sniedz neaprakstāmi labu sajūtu. Ja nebūtu auditorijas, tad nekam jau nebūtu jēgas. Prieks, ka pavisam neilgā laika periodā mums ir izdevies Turnā izveidot vidējās paaudzes tautas deju kolektīvu. Vēsturiski tas ir likvidējies laikā, kad piedzimu. Man tiešām ir prieks, ka, sākot vadīt Turnas tautas namu, ir izdevies šo kolektīvu atjaunot. Paldies jāsaka kolektīva vadītājai Vinetai Skutānei. Protams, ka ir gandarījums arī par mūsu pašdarbniekiem, kas nepārtraukti grib izpausties, spēlējot teātri.

Lai būtu miers un nebūtu kara

Inga Boša, Valkas novada uzņēmēja, veikala vadītāja:

– Gan aizvadītajā gadā, gan arī jaunajā gadā pats svarīgākais ir, lai būtu miers un nebūtu kara. Pārējais jau viss pats par sevi būs. Nav pamata pesimismam, jo esam pārdzīvojuši trakos “Covid-19” pandēmijas laikus ar stingrajiem ierobežojumiem. Esam izdzīvojuši un noturējušies. Raksturā esmu optimiste, un nepārtraukta gaušanās par dzīvi neko nedod. Mums visiem ir jādzīvo uz priekšu ar gaišu skatu nākotnē. Jādomā labas domas, cilvēkiem jāvēl tikai labu, nevis ļaunu. Dzīvojot un strādājot Valkas novadā, man tiešām nav laika žēloties, ka dzīve ir garlaicīga. Darba ir pilnas rokas. Arī saviesīgā dzīve pie mums sit augstu vilni. Ir interesanti!

Mums kopā ir izdevies

Alita Plūksna, Valkas novada pašvaldības Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas darbu vadītāja – dārzniece:

– Lai mums izdotos paveikt iecerētos darbus, svarīgi, lai kolektīvs būtu stabils. Arī darbiniekiem lai būtu ieinteresētība un vēlme ne tikai darīt, bet izteikt savas idejas, tās aizstāvēt un mesties to īstenošanā. Ļoti gribas, lai mūsu nodaļa būtu pienācīgi tehniski nodrošināta. Strādājam pie  tā, lai iegādātos kvalitatīvāku un efektīvāku transportu.

Vērtējot aizvadītā gada sezonu, uzskatu, ka Valka izskatījās skaista. Šķiet, ka mums sanāca. Nereti no rīta, braucot apgaitā, pie sevis smaidīju un priecājos, kā izskatās Ausekļa iela. Saņēmām daudz pozitīvu atsauksmju. Gribu pateikties par sadarbību puķu stādu audzētājiem Mārtiņam un Zintai Matvejeviem no Smiltenes novada zemnieku saimniecības. Prieks, ka mums ir izdevusies lieliska sadarbība ar jauno reklāmas dizaina speciālisti – sirdī mākslinieci – Madaru Birču. Valka izskatās skaista arī Ziemassvētku gaismu noformējumā. Līdz šim tā vēl nav bijis. Mums kopā ir izdevies. Lai pilsēta izskatītos skaista arī šogad, jau pērn septembrī un oktobrī saplānojām, ko stādīsim un kā darīsim.

Ziemas periods personīgi man ir nedaudz miera periods, tāpēc vairāk varu pievērsties citām lietām, kurām vasarā neatliek laika. Tas attiecas uz sētnieku darba uzraudzīšanu un nodrošinājuma sagādāšanu. Vēl mums ir izveidojusies radoša un lieliska sadarbība ar Latvijas Sarkanā Krusta Vidzemes reģiona dienas centru un grupu dzīvokļu mājas iemītniekiem. Daži no viņiem pie mums strādā, bet dienas centra klienti gatavo rotājumus pilsētas vides izdaiļošanai. Domājot par jauno gadu, novēlu mums visiem vairāk sapņot un īstenot savus sapņus. Sanāks vai ne – tas ir cits jautājums, bet galvenais – nestāvēt uz vietas.

Ir laba sajūta par paveikto

Gita Avote, Ērģemes pamatskolas direktore:

– Vērtējot aizvadīto gadu, vissvarīgākais ir tas, ka aizvadītajā gadā skolā pirmsskolas izglītības grupiņās uzsākām vērienīgus remontdarbus un teritorijas labiekārtošanu, tostarp jauna āra apgaismojuma uzstādīšanu. Visu šo laiku esam pavadījuši kā lielā būvlaukumā. Bija jāpārmenedžē grupiņu darbs. Darbi gan vēl visi nav pabeigti. Tos pabeigs vasarā. Gaidām, kad bērnudārza virtuvē uzstādīs jaunās mēbeles un nepieciešamo aprīkojumu, un pēc tam bērni varēs atgriezties savās jaunajās mājās. Ceram, ka jau janvāra vidū mums to izdosies paveikt. Man ir liels gandarījums arī par to, ka katra jaunā mācību gada sākumā mums pieaug ne tikai skolēnu skaits, bet arī to bērnu skaits, kas sāk apmeklēt bērnudārza grupiņas pie mums Ērģemē. Pašlaik pamatskolā mācās 105 skolēni, bet bērnudārza grupiņas apmeklē 65 bērni. Katru gadu kaut mazliet, bet bērnu skaits pieaug. Arī skolotāju mums netrūkst. Stundas notiek visos mācību priekšmetos. Lepojamies ar jauno sporta skolotāju Artūru Feodorovu un mājturības – tehnoloģijas skolotāju Lieni Polakenu. Ir vērts lepoties arī ar to, ka mūsu skolu izvēlas daudz jauno praktikantu – gan topošie pedagogi, gan arī pirmsskolas izglītības pedagogi. Protams, tie ir papildu pienākumi mums, skolas darbiniekiem, jo ir jānodrošina hospitācija un mentora pakalpojumi. Taču mēs šos pienākumus uzņemamies un no jaunajiem speciālistiem saņemam atzinīgus vārdus. Jau ceturto gadu esmu skolas direktore. Ne brīdi nenožēloju šo lēmumu, jo jūtu, ka mani skolā ciena un gaida. Mums ir izveidojies lielisks komandas darbs. Ir laba sajūta, ka kolektīvs uz mani paļaujas. Redzu, ka ar katru gadu mūsu skola aug un attīstās. Ja novada pašvaldībai budžetā būs pietiekami daudz naudas, vajadzētu sākt klašu remontu un labiekārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām.