“Ziemeļlatvijas” 1. februāra numurā publicēts speciālistu viedoklis nebarot pilsētā ieklīdušus meža dzīvniekus.
Šādam viedoklim nevarēdams piekrist, devos uz Valkas mežniecību un tur no tobrīd esošiem pieciem cilvēkiem ar mežzini Jāni Jaunslavieti priekšgalā šādu viedokli strikti neatbalstīja. Esot katram pašam jāizvērtē situācija un, ja nepieciešams, jāpiebaro.
Manā aprūpē šobrīd ir ap trīsdesmit mazputnu, trīs dzeņi, zaļā dzilna, gulbis, pa kādai pīlei, trīs stirnas un lapsa. Kas attiecas uz šo pēdējo ieklīšanu pilsētā, tā to saukt nevajadzētu, jo dzīvnieki, bada dzīti, meklē atbalstu. Arī dabas procesu piesaukšana nevietā.
Vai tad mēs plūdos, zemestrīcēs un citās kataklizmās cietušajiem nepalīdzam? Tas dabas process jau arī ir, ka zīlīte tev klaudzina pie loga. Ja process viņai to neliks, viņa pēc tavas barības pat nenāks, tikai, sastopot tevi, pateicībā priecīgi uzčivinās.
