Šonedēļ Valkas dzīvnieku patversmē atklājies kāds pavisam mistisks gadījums, kurā bojā gāja pusotru gadu vecs pavisam vesels runcis Muris. “Ziemeļlatvijas” redakcija jūtas morāli atbildīga uzrakstīt par šo gadījumu, jo līdz šim esam sabiedrībai radījuši priekšstatu, ka šajā iestādē dzīvnieki ir pasargāti no nebūšanām un ciešanām.
Redakcijā savu sašutumu par notikušo pauda valcēnietis Māris Banka, kurš vēlējās bez saimnieka palikušo Muri ņemt pie sevis. Kaķis patversmē nokļuva aizvadītā gada beigās – 30. decembrī. Likums paredz, ka dzīvnieks patversmē jātur 14 dienas un šajā laikā jāmēģina atrast patvērums. Patversmē strādājošā tā saucamā simtlatniece Gunta Kraučuna, 3. janvārī dodoties uz darbu, jau bija paguvusi runcim atrast jaunas mājas. Svētku brīvdienās, kad Gunta un brīvprātīgais Māris Zandmanis apkopa dzīvniekus, arī M. Banka redzēja kaķi un uzreiz nolēma dot viņam pajumti, jo tas līdzinājās iepriekšējam mīlulim – Pičam. Diemžēl bez patversmes vadītājas Ritas Luguzes klātbūtnes dzīvnieku nevarēja atdot, tāpēc abas ieinteresētās puses norunāja, ka Muri uz mājām vedīs 3. janvārī. Tālākie notikumi risinājās dramatiski, jo Muris pazuda bez pēdām kā adata siena kaudzē. To malu malās izmeklējās Gunta un Māris, bet nekā. 5. janvārī kaķi, diemžēl jau mirušu, atrada patversmē koka kastē, kas paredzēta mirušiem dzīvniekiem. Aizdomas, ka kaut kas nav īsti kārtībā, rada fakts, ka R. Luguze sākumā stāstījusi, ka nezina, kur palicis kaķis, bet, kad abi palīgi atrada to kastē, atcerējās, ka uz ceļa atradusi vienu beigtu kaķi. R. Luguze apgalvo, ka viņa, braucot uz patversmi, beigtu kaķi savākusi uz ceļa un vairs nevar pateikt, vai tas bija Muris vai kāds cits nabadziņš. Viņa apgalvo, ka pie kaķa pazušanas vainojams Māris, kurš nevērības dēļ atstājis vaļā durvis, tāpēc runcis, sajūtot brīvības garšu, devies prom no patversmes.To kategoriski apšauba M. Banka, jo savā mūžā ir pārliecinājies, ka aukstā ziemas laikā kaķi meklē patvērumu un siltumu, nevis bēg no tā. Lai noskaidrotu patiesību, pensionārs ar jau sastingušo Muri devies uz SIA “Vidzemes veterinārais serviss” Valmierā, kur veterinārārste Liene Krēsliņa-Bērziņa veica izmeklējumus. Uzziņā rakstīts, ka ārēji nav konstatētas vardarbības pazīmes. Tas nozīmē, ja Muri būtu notriekusi mašīna, viņam būtu kādas skeleta izmaiņas, bet tādas nav konstatētas. Lai gan pensionārs par kaķa līķa apskati jau samaksāja 18 latu, viņš bija ar mieru to nosūtīt detalizētākām analīzēm uz Rīgu. To rezultāts būs zināms aptuveni pēc divām nedēļām. Tās sniegs atbildi, vai kaķis tiešām ir nobraukts.Sazinoties ar R. Luguzi, jautājām, vai gadījumā kaķim nav veikta eitanāzija, tautas valodā runājot, vai kaķis nav nošpricēts. R. Luguze par šādu jautājumu bija izbrīnīta un uzdeva pretjautājumu – kā var nošpricēt pazudušu kaķi? Atklāti sakot, šo gadu laikā, kamēr vien gatavoju materiālus par dzīvnieku patversmi, šis ir pirmais gadījums, kad kaķis izbēg no patversmes, bet pēc tam nonāk zārciņā. Tāpat dīvaini šķiet, ka pēc šī gadījuma ceturtdien R. Luguze ir liegusi patversmē ierasties un strādāt Guntai un Mārim, ja pati viņus par nesavtīgu attieksmi un darbu ieteica intervijai. Arī daudzi valcēnieši zina, ka Gunta un Māris fanātiski nodotas dzīvnieku aizstāvībai. Mura mīklainā nāve rosina domāt un uzdot daudz jautājumu, kuriem diemžēl nav atbilžu.