Paldies par brīnumu!

Decembri un Ziemassvētku laiku mēdz saukt par brīnumu laiku. Šogad arī mani apciemoja brīnums. Īsts brīnums jau pašā decembra sākumā.

Tas notika sestdienā, 3. decembrī. Traki sagribējās cepeti, tāpēc devos uz vienu no Valmieras lielveikaliem meklēt. Tā kā ziema jau bija sākusies, ārā bija aukstums un sniegs, nolēmu auto novietot apakšzemes stāvvietā. Lai nav pēcāk jāgrozās starp citiem auto, apstājos tukšā vietā tuvu izbrauktuvei. Auto novietots, aidā pēc gaļas!

Par lielu prieku izdevās dabūt tieši tādu, kādu biju plānojis, taču ar svaigajiem dārzeņiem salātiem bija problēmas. Biju izveidojis sarakstu, ko vēlos iegādāties, taču šajā veikalā vai nu vēlamo dārzeņu nebija, vai tie bija čābīgā paskatā, tāpēc nolēmu doties tos iegādāties citā lielveikalā, kurā ar dārzeņu izvēli parasti viss ir kārtībā. Kā parasti, norēķinājos pašapkalpošanās kasē, veikala apmeklējums daudz laika neaizņēma.

Nogājis apakšzemes stāvvietā, pa ausu galam dzirdēju sirēnas. “Kādam nepaveicās,” nodomāju un devos uz savu auto. “Kas tad tas? Kāpēc auto logi ir pelēki?” Ejot tuvāk, sapratu, ka kaut kas nav kārtībā, iespējams, piedūmots salons. Ar pulti atslēdzu durvis, atvēru tās… Jā, salons tiešām bija piedūmots. “Tēti, auto deg!” uztraukusies paziņoja meita, kas, iedama garām auto aizmugurei, ievēroja caur aizmugures logu liesmas. “Johaidī!” ‒ pa bagāžnieka logu bija redzams, ka pa tā palodzi iekšpusē jautri lēkā liesmiņas. Tālāk viss notika kā kino, es samērā racionāli rīkojos, taču it kā no malas skatoties.

Pateicu, lai meita paiet tālāk, atvēru bagāžnieku, atvienoju palodzi, izrāvu ārā, tikmēr ar acu stūri piefiksēju, ka tuvojas ugunsdzēsējs. Pajautāju, vai nevajag taisīt ciet bagāžnieku, lai ieplūdušais gaiss nepadara degšanu raitāku, viņš atbildēja, ka viss kārtībā, viņi jau ir klāt. Atvienoja akumulatoru, noņēma kūstošos apdares elementus, uzpūta dzēšamās putas. Ugunsgrēks bija novērsts.

Kā ugunsdzēsēji, tā policisti, kas bija ieradušies notikuma vietā, teica, ka man ir ļoti paveicies, jo auto biju novietojis tieši zem dūmu detektora, kas ieslēdza trauksmes signālu, pēc kā apsardze momentā izsauca visus dienestus, kas ieradās zibenīgi. Arī neatrastie dārzeņi nospēlēja savu lomu, jo auto nebija jāuzlauž, nebija jāsit stikli. Tas tiešām bija visīstākais brīnums! Es gan nejaušībām neticu, un iemesli, kāpēc tieši ar mani kas tāds gadījās, man atausa tūlītēji. Bet tas pārsvarā attiecas tikai uz mani, pašam jāsakārto galva, dzīve.

Noteikti vēlos uzsvērt, cik profesionāli darbojās visi iesaistītie dienesti – apsardze, ugunsdzēsēji, policija. Paldies Dievam, medicīnisko palīdzību nevajadzēja, lai gan brigāde arī bija atsteigusies. Ugunsdzēsēji un policisti bija ļoti mierīgi, atbalstoši, atrada un izskaidroja aizdegšanās iemeslus, ieteica, kā rīkoties, pārliecinājās, ka ar mums viss ir kārtībā, auto darbojas, aizdegšanās neatkārtojas.

Nonācis mājās, nomierinājis nervus, biju un esmu 100% pārliecināts, ka mums ir labākie ugunsdzēsēji un policisti. Pirmdienā uzrakstīju pateicības vārdus abu dienestu pārstāvjiem. Tomēr izmantošu iespēju vēlreiz pateikt lielu paldies no visas sirds. Bez jūsu profesionalitātes un cilvēcības mūsu ģimenei šie svētki būtu sabojāti. Jūs paveicāt brīnumu! Paldies! Lai mums visiem gaišs un mierīgs svētku gaidīšanas laiks un paši svētki! Rūpēsimies viens par otru un nenovērsīsimies no tiem, kam nepieciešams atbalsts un palīdzība!