Sākot apceri par ilga mūža noslēpumu, tūliņ gribu atsaukties uz Latvijas Ārstu biedrības prezidenta Pētera Apiņa 26. novembrī “Latvijas Avīzē” publicēto rakstu, kurā Apiņa kungs vissvarīgāko, pašu galveno par veselības tematiku jau ir pateicis virsrakstā. Ar naudu veselību nevar atgūt. Labāk vairs nevar pateikt.
Par šo mūsu visgudrākā ārsta atzinumu varētu ilgi debatēt, tam piekrist vai noraidīt, bet vienmēr nonākt pie patiesības, ka tiešām, ja jau ar naudu varētu veselību atgūt un ar to mūžu pagarināt, tad bagātie cilvēki sasniegtu visilgāko saules mūžu.
Bet dzīvē notiek otrādi. Nekad nav dzirdēts, ka kāds miljonārs būtu nodzīvojis simts gadu, turpretī Gruzijā, Armēnijā vai tepat mūsu Latgalē nabaga lopkopēji vai aitu gani šos leģendāros simts gadus ir sasnieguši daudzi un vēl sveiki un veseli.
Mans vectēvs, kad es vēl sēdēju viņam klēpī un plūkāju viņa lielo balto bārdu, stāstīja brīnumus, kurus viņš esot lasījis Bībelē, ka kādā tur Mozus laikmetā cilvēki esot nodzīvojuši līdz pat 900 gadiem.
Nesmēķētāji sprieda, ka toreiz vēl neesot izgudrota tabaka, bet smēķētāji apgalvoja, ka ļautiņi vēl nav zinājuši, ka zeme ir apaļa, bet domājuši, ka tā ir plakana, tāpēc gadi toreiz bijuši 10 reižu īsāki kā tagad un tāpēc toreizējie 900 gadi līdzinājās vien tiem pašiem mūsdienu 90 gadiem.
Pēc Apiņa kunga domām, Latvijā cilvēki savu mūžu salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm paši labprātīgi saīsinot par daudziem gadiem ar pārmērīgu smēķēšanu un dzeršanu. Tad kāpēc cilvēki, to zinot un lasot, tomēr grēko paši pret sevi? Par nožēlošanu visos laikos jau tie aizliegtie augļi ir bijuši tie saldākie. To apliecina arī mūsu cienījamie ārsti, kuri uz zinātniskiem pamatiem norāda un nosoda smēķēšanu, bet tomēr daudzi paši šai lietā grēko.
Kas tad izdomāja un sāka audzēt tabaku? Tabaku no Amerikas atveda Kristofors Kolumbs, kurš, meklējot īsāko ceļu pa jūru uz Indiju, ar mazu kuģīti, ko ar airiem uz priekšu dzina vergi, apmēram divos mēnešos 1492. gadā, orientējoties pēc saules un zvaigznēm, beidzot ieraudzīja zemi. No liela prieka visi gavilējuši – zeme – zeme – zeme!
Pēc tam sekoja daudzi nākamie braucieni uz Jauno zemi, bet par Ameriku tā nosaukta galvenā pētnieka un apguvēja Ameriko Vespuči vārdā.
Jaunatklātās zemes toreizējie iedzīvotāji aplam nosaukti par indiāņiem, kuri eiropiešiem par brīnumu caur kādu trubiņu vilkuši mutē un vēl dziļāk dūmus, kas radušies, sadegot kādām sausām lapiņām trubiņas otrā gala paplašinājumā. Bijis redzams, ka šo dūmu rīšana vietējiem indiāņiem sagādājusi lielu baudījumu, tāpēc arī eiropieši to pamēģinājuši. Vieni šo degošo biguli tūliņ aizmetuši prom, bet citiem tas ātri vien iepaticies (uz mata kā pie mums tagad).
Kā vēlāk noskaidrojuši jaunās zemes iekarotāji, tad vietējo cilvēku dažu cilšu mūža ilgums sasniedzis tikai caurmērā 30-35 gadus. Visiem plaušu mazspējas dēļ.
Domāju, ka pietiks uzskaitīt graujošos salīdzinājumus par smēķēšanas kaitīgumu, kuras dēļ daudzi miljoni cilvēku visā pasaulē priekšlaicīgi atvadās no dzīves. Bet smēķēšanu taču nevienam neuzspiež. Gribi vai negribi to darīt ir katra personīgā lieta.
Pastāstīšu par sevi. Reizē ar ābeci zagu tēvam pa papirosam un skrēju uz pirtiņu slepeni mācīties šo, manuprāt, cienījamo nodarbošanos. Bet man tā „pašmācības stunda”, ievelkot dūmus rīklē, tūliņ beidzās ar aizrīšanos un klepu līdz asarām. Pirtiņu nodedzināju, par to saņēmu pamatīgu pērienu, bet ar to pīpēšanu vēl nekas nesanāca.
Skolas gados ap 5.-6. klasi daži puikas jau slepeni vilka pa dūmam. Es arī pamēģināju, bet tas pats, kas pirtiņā. Skolu nenodedzināju, bet citādi viss tas pats.
Beidzot, zaldātos dienot, smēķēšana bija gandrīz vai obligāta. Pēc katrām 45 minūtēm sekoja 15 minūtes “zakurka”. Mokoties citiem līdzi, iemācījos nevilkt dūmus plaušās, bet pakšķināt tikai pa muti. Domāju, ka būšu reiz to iemācījies.
Bet kur tad palika patika, baudījums, vajadzība, bez kuras vairs nevar iztikt? Nekas tamlīdzīgs. Vēl pa retam kompānijā darīju to citiem līdzi, bet vienatnē nekad.
Mana nesekmība iemācīties smēķēšanas prieku plus otra nesekmība, atskaitot alu, nekad vienatnē nedzert stipros alkoholiskos dzērienus ir mana ilgā mūža noslēpums.
