Cik cilvēku, tik viedokļu par Ziemassvētku dāvanām
Cik cilvēku, tik viedokļu par Ziemassvētku dāvanām
Kādu rītu, atverot ledusskapi, ieraudzīju glīti salocītas papīra lapas. Izrādījās, tās bija vēstules Ziemassvētku vecītim ar lūgumu, ko katrs gribētu ieraudzīt dāvanu maisiņā zem eglītes. Nenoliedzami, par to visu man sanāca smiekli, bet priecēja tas, ka mūsdienās kāds vēl svēti tic labsirdīgajam bārdainim.
Pārrunājot šo gadījumu, esmu uzklausījusi arī savu kolēģu, draugu un paziņu viedokli par Ziemassvētku dāvanām. Izrādās, šogad pārsvarā visi ņem talkā izdomu un pašu rokas, nevis neprātīgu iepirkšanos pirmssvētku drudzī.
Kāds pats noformē puķu podus, lai tos piepildītu ar pašceptām piparkūkām, cits, kurš prot, darina brošiņas un krellītes. Esmu dzirdējusi, ka kāda ģimene nolēmusi iet talkā jaunajiem, kuriem nesen piedzimis mazulis.
Lai vecāki varētu pabūt divatā, ģimene nolēmusi uzdāvināt savu laiku un pieteikusies par aukļiem. Manuprāt, nenovērtējama palīdzība, zinot, cik mūsdienās sarežģīti atrast mīļu, uzticamu un jauku auklīti un cik šis pakalpojums maksā.
Savukārt kāda kupla ģimene nolēmusi, ka katram dāvinās vienu lielāku un vērtīgāku dāvanu, nevis desmit maziņas.
Intereses pēc esmu papētījusi Latvijas iedzīvotāju lūgumus Ziemassvētku vecītim, kurus publicē viens no centrālajiem laikrakstiem. Atklāti sakot, daža laba lūgums ir nepieklājīgs un pat nekaunīgs.
Tas, ka sirmmāmiņa lūdz, lai viņai uzdāvina saldumu paciņu, izsauc līdzjūtību, bet, ja prasa dzīvokli Rīgā, datorus un digitālo fotokameru, tas gan mani sadusmo. Šajā adventes laikā gribu aicināt savās vēlmēs būt pieticīgākiem un saprotošākiem.
