Ziemellatvija.lv
No 28. novembra līdz 2. decembrim norisinājās Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Latvijas Kultūras kanona konkursa “[Jaunība un] pretstāve kultūras kanonā un laikmetīgajā mākslā” pirmā kārta, kurā tikās 28 skolu komandas no visas Latvijas, lai žūrijas komisijai prezentētu konkursa pirmās kārtas uzdevumu. Piecu dienu garumā konkursa žūrijai bija iespēja novērtēt jauniešu zināšanas par kultūras kanona vērtībām, izpratni par kultūras notikumiem un spēju skatīt mākslas valodas nozīmi sociāli, politiski, ekoloģiski un ekonomiski nozīmīgu jautājumu risināšanā.
Dalību konkursa otrajā kārtā turpinās 15 skolu komandas. No Vidzemes reģiona – Smiltenes vidusskola, Ogres tehnikums un Ādažu Brīvā Valdorfa skola. No Kurzemes – Liepājas Raiņa 6.vidusskola un Brocēnu vidusskola. No Latgales – Krāslavas ģimnāzija un Jēkabpils Valsts ģimnāzija. No Zemgales – Jūrmalas Majoru vidusskola, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija un Ikšķiles vidusskola. No Rīgas un Pierīgas – Rīgas Juglas vidusskola, Rīgas Hanzas vidusskola, Rīgas 64. vidusskola un Ogres tehnikums.
“Šī gada kultūras kanona konkursa dalībnieku sniegums ļauj empātiski izprast šodienas skolu jaunatnes sajūtas, attieksmes, sāpju un prieka, kā arī protesta pieredzi laikā, kad no mums visiem, jo īpaši jaunās paaudzes, tiek sagaidīti skaidri vērtību principi, nostāja un rīcība. Komandu izgaismotie kultūras un mākslas notikumi, konkrētu mākslinieku darbi, to provocētais radošums un raisītie iedvesmas stāsti atklāj smalkās saites, ko māksla veido starp dažādu paaudžu izjūtām un arvien ar mākslas valodas spēku liek meklēt atbildes – vai viegli būt jaunam? Vai viegli būt? Vai viegli…”, konkursa pirmās kārtas norisi vērtē LKA prorektore zinātniskajā darbā un kultūras kanona konkursa idejas autore Anda Laķe.
Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” pārstāves Inga Bika un Lelde Kristiāna Paeglīte ar prieku konstatē, ka šogad konkursā piedalījās jaunieši, kuriem patiešām dega acis par konkursa tēmu: “Risinājumi bija negaidīti dažādi, pretstāvei parādoties ne tikai uzskatāmos šodienas notikumos Latvijā un pasaulē, bet arī jauniešos pašos kā paaudzē, kura cenšas izzināt sevi, uzdot arvien jaunus jautājumus; arī, piemēram, saistībā ar vides tēmām un Covid-19 pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem. Ir gandarījums, ka skolēni salīdzinoši labi orientējas kultūras norisēs, laikmetīgajā mākslā, nebaidās vilkt paralēles ar kanona vērtībām, veiksmīgi tās sasaista un attīsta vēl tālāk. Komandu sniegumā parādījās arī tas, cik svarīgi ir pieredzēt kultūras un mākslas notikumus pašiem, lai spētu raudzīties uz lietām plašāk. Paldies arī skolotājiem, kas veicina daudzveidīgu satikšanos ar kultūru!”
“Skolu komandas viena par otru spēcīgāk žūriju spēja pārsteigt ar paradoksiem, atrodot negaidītas saiknes starp kanonā iekļautajām un laikmetīgās mākslas vērtībām (piem., K. Padega “Sarkanie smiekli” un Kriša Salmaņa plakāts “Ko sēsi, to pļausi”; Emīla Dārziņa un Mārtiņa Freimaņa personību sasaiste; filmas “Elpojiet dziļi” galvenā varoņa Cēzara Kalniņa un mākslinieka Kristiana Brektes paralēles saskarsmē ar cenzūru). Tāpat pārsteigums bija arī skolēnu vēlme vairāk runāt par iekšējo sajūtu un jauna cilvēka pretstāvi sistēmai un sabiedrības normām, bet mazāk – par aktīvām protesta formām. Vidzemes komandas uzstādīja augstu latiņu nākamo dienu dalībniekiem. Katrā ziņā šī diena manī radīja spēcīgu pārliecību par to, ka mūsu nākotne ir drošās, progresīvi un atvērti domājošu jauniešu rokās”, konkursa Vidzemes atlasi raksturo kultūras kanona konkursa organizatore Kristīne Freiberga (LKA).
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane novērtē konkursa dalībnieku daudzpusīgo skatījumu uz konkursa tēmu, piedāvājot jaunas un radošas idejas un oriģinālu interpretāciju: “Pretstāvi jaunieši skatīja gan globālos notikumos, gan personīgajā izaugsmē, parādot, kas jauniešiem mūsdienās ir aktuāli.”
Konkursa otrajā kārtā, kas norisināsies 2023. gada 13. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, konkursa rīkotāji kopā ar kultūras un radošā sektora, tostarp laikmetīgās mākslas nozares profesionāļiem, kā arī sociāli aktīvas mākslas formu pētniekiem un mākslas norišu producentiem piedāvās pieredžu stāstus par mākslinieku lomu sociālu, politisku, drošības, ekonomisku, ekoloģisku u.c. problēmu risināšanā, kā arī sociālā aktīvisma izpausmes formām mākslas darbā. Radošais seminārs paredzēts, lai uzlabotu fināla uzdevuma izpildei nepieciešamās prasmes un kompetenci. Skolotāji saņems sertifikātus par dalību seminārā.
Konkursa trešā kārta (fināls) notiks 2023. gada 10. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, un tajā skolēnu komandas demonstrēs savus jaunrades darbus, kur mākslas valodā apliecināta komandas pretstāve kādai personiski nozīmīgai problēmai. Šajā kārtā skolēnu komandas piedalās arī erudīcijas spēlē par Kultūras kanona vērtībām.
Ar konkursa norises gaitu var iepazīties Latvijas Kultūras kanona mājaslapā www.kulturaskanons.lv, “Facebook” lapā un Latvijas Kultūras akadēmijas mājaslapā www.lka.edu.lv.
Informāciju sagatavoja: Aija Lūse, konkursa sabiedrisko attiecību speciāliste
Reklāma