Lai izteiktu attieksmi pret netaisnīgo Valsts budžeta likumprojektu 2011. gadam, atgādinātu politiķiem viņu dotos solījumus un lai iestātos par katra Latvijas iedzīvotāja tiesībām dzīvot demokrātiskā, stabilā un pārtikušā valstī, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība visus aicina ceturtdien, 9. decembrī, no plkst. 17.00 līdz plkst. 18.00 uz Tautas sapulci Esplanādē.
“Mēs tik tiešām ticējām un cerējām, ka pēc vēlēšanām jaunā valdība sāks reālas strukturālās reformas, samazinās valsts pārvaldes izdevumus, ministriju un iestāžu skaitu, bet pretī saņēmām būtisku algu paaugstinājumu dažādiem padomniekiem, jaunieviestus dārgus parlamentāros sekretārus. Mēs naivi cerējām, ka tiks sākta cīņa ar „ēnu” ekonomiku, diemžēl valdība neko citu nevarēja izdomāt, kā paaugstināt pievienotās vērtības nodokli, faktiski nepaaugstināt ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamo minimumu, bet palielināt sociālo nodokli tieši darbiniekiem, divkārt palielinot nekustamā īpašuma nodokli, nepiemērojot neapliekamo minimumu uz katru ģimenes locekli, tā būtiski palielinot sociālo spriedzi. Pieņemot nākamā gada budžetu, ir jādomā par tautsaimniecības izaugsmi, valsts ekonomisko attīstību, ne tikai par cipariem uz papīra un to savstarpējo saderību,” saka Pēteris Krīgers, LBAS priekšsēdētājs.
Izvērtējot ar koalīcijas partijām pirms vēlēšanām parakstītos saprašanās memorandus, redzam, ka ir vismaz 8 solījumi, ko politiķi ir devuši, taču tos klaji ignorējuši valsts budžeta veidošanas gaitā. Ja skatāmies plašākā kontekstā un izvērtējam pirmsvēlēšanu programmas – tad šādu nepildīto apsolījumu ir krietni vairāk.
Valsts budžeta cipari ir ciešā kopsakarā ar jebkura Latvijas iedzīvotāju. Ņemot vērā nodokļu kāpuma netiešo ietekmi, vidēji turīgai 3 cilvēku ģimenei zaudējumi pieaugs vismaz līdz 250-300 Ls/gadā, bet 4 cilvēku ģimenei – līdz 338-388 Ls/gadā. Valdība it kā ar vienu roku dod, bet ar otru – daudz vairāk atņem. Celsies cenas, līdz ar to zudīs pirktspēja, un vāji saskatāmajā nākotnes vīzijā nav redzama jaunu darbavietu radīšana, tikai pelēkās ekonomikas zonas paplašināšana, jo godīgais darbaspēks būs kļuvis daudz dārgāks… Vai tiešām gribam dzīvot Eiropas visatpalikušākajā valstī? Vai tiešām vēlamies būt vergi svešās zemēs? Cik ilgi politiķi nedzirdēs savu tautu?
Aicinām ikvienu Latvijas iedzīvotāju piedalīties Tautas sapulcē! Ja mēs būsim daudz, politiķi būs spiesti tautu ņemt vērā. To nu šoreiz vajadzētu saprast ikvienam. Ņemsim līdzi gaismu nesošus objektus – lukturīšus, svecītes u.c.! Dalībai Tautas sapulcē īpaši tiek aicinātas arī citas nevalstiskās organizācijas, lai paustu savu attieksmi pret valstī notiekošo.
Ja vērtējam plānotās algas nodokļu izmaiņas 2011.gadā (IIN -1%, VSAOI +2%, neapliekamā minimuma, atvieglojumu un ģimenes valsts pabalsta izmaiņas), tad darbinieks ar vidējo bruto darba samaksu 442 Ls gada laikā zaudēs 88,08 Ls jeb 7,34 Ls/mēn. (ar nosacījumu, ka ģimenē ir 1 bērns; ja 2, tad zaudē divreiz vairāk). Ja izmaiņas ģimenes valsts pabalstā ievieš no 01.07.2011., tad ienākumu samazinājums ir 44,04 Ls pusgadā.
Šīs izmaiņas attiektos uz 84,5% darbinieku ar bērnu vai jaunieti, kurš mācās vai studē, jo no 365 tūkst. ģimenes valsts pabalsta saņēmējiem aptuveni 60 tūkst. ir mazturīgo ģimeņu bērni (mazāk par 90 Ls uz ģimenes locekli mēnesī).
Ja vērtējam PVN izmaiņu tiešās sekas, tad vidusmēra Latvijas ģimenei ar 3 cilvēkiem tas nozīmē izdevumu pieaugumu par 85 Ls/gadā – tādi ir Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķini. Piemēram, ja ģimene patērē tikai 150 kWh elektrību mēnesī, tad rēķins par elektrību gada laikā pieaugs par 18 Ls; ja vairāk patērē, tad par vēl augstāku summu.
Arī PVN paaugstināšanas netiešās sekas var būt ievērojamas, piem., pakalpojumu sniedzējs vai preču ražotājs paaugstina cenu vai samazina darbinieku skaitu, darba samaksu. Netiek ņemtas vērā arī iespējamās tarifu izmaiņas 2011.gadā – piem., Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vasarā akceptēja A/S „Augstsprieguma tīkls” tarifu kāpumu par 51%, sākot ar 01.01.2011. Arī A/S „Sadales tīkls” ir iesniedzis komisijā projektu, kas paredz tarifu kāpumu, kas agrāk vai vēlāk var ietekmēt elektrības gala cenu patērētājam. Ņemot vērā valdības lēmumu par eiro ieviešanu Latvijā 2014.gadā, ir paredzams, ka 2012.-2013.gadā valdība centīsies sabiedrisko pakalpojumu tarifus nemainīt, tāpēc ir augsta varbūtība, ka šos tarifus paaugstinās tieši 2011.gadā.
Līdztekus šiem nodokļu paaugstinājumiem valdība ir izlēmusi paaugstināt nodokli par zemi (+25%), par ēkām un dzīvokļiem (2x), par automašīnām, motocikliem, saldinātiem bezalkoholiskajiem dzērieniem u.c.Tā rezultātā trīs cilvēku ģimene, kurai nav trūcīgās ģimenes statusa, gada laikā nodokļu paaugstināšanas dēļ (tikai tiešā ietekme!) maksās aptuveni 190 Ls vairāk, bet ģimene ar 2 bērniem – 278 Ls vairāk. Ar nosacījumu, ka nevienam nav īpašas veselības problēmas (medikamenti), ka nav lieli nekustamie īpašumi vai jaudīgas automašīnas, kas, protams, palielinātu ģimenes izdevumus.
