Šoruden Tallinas iedzīvotājs Arnis Tammeorgs Valkas Meža kapos piedzīvoja nepatīkamu pārsteigumu.
Šoruden Tallinas iedzīvotājs Arnis Tammeorgs Valkas Meža kapos piedzīvoja nepatīkamu pārsteigumu. Pienākot pie vietas, kur apglabāta viņa vecāmāte Emīlija Ukre, viņš atklāja, ka vecmammas un vēl divu viņas radinieču kapu kopiņu vairs nav. Tās bija nolīdzinātas.
Par piedzīvoto A. Tammeorgs redakcijai uzrakstīja vēstuli. Publicējam saīsinātu tās tekstu. “Agrāk šos kapus apmeklēju reizi gadā, bet pēdējos gados veselības dēļ uz Valku atbraucu retāk. 2005. gada rudenī, pēc triju gadu prombūtnes, atkal devos apraudzīt mirušās vecāsmātes kapu, bet piedzīvoju pamatīgu šoku. E. Ukres un viņas radinieču kapu kopiņu vairs nebija, bet laukumiņš, kurā viņas apglabātas, pievienots kaimiņu kapavietai. Sākumā nespēju noticēt savām acīm, pārmeklēju visus kapus, jo pieļāvu, ka triju gadu laikā varu aizmirst minēto vietu, bet dzīvesbiedre, kura man bija atbraukusi līdzi, labi atcerējās vecmammas kapavietu un pazina to pēc apstādījuma krūmiem. Sākām meklēt kapu sargu, lai iegūtu informāciju par notikušo. Atradām laipnu kundzi. Viņas teiktais mani šokēja otrreiz. Kapu kopēja paskaidroja, ka šiem kapiem nav plāna ar apglabāto sarakstiem. Mirušo apglabāšana notiekot, pamatojoties uz viņu tuvinieku apgalvojumu, ka tā ir viņiem ierādītā vieta. Kapsētas strādniece skaidroja, ka šo vietu nolīdzinājis līdzās esošās kapavietas īpašnieks. Pēc viņa teiktā, tur bijuši apglabāti ģimenei attāli radinieki. Viņš šo vietu pievienojis savējai. Man ir aizdomas, ka tas izdarīts patvaļīgi. Vēlētos saņemt padomu, ko man tagad darīt,” vēstulē raksta A. Tammeorgs.
Tā kā pilsētas kapu apsaimniekotāja ir Valkas dome, ar vēstuli iepazīstināju domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli, vēloties uzzināt, kā tas iespējams, ka citam piederošu kapavietu var nolīdzināt un pievienot savējai. Ir taču domes apstiprināts nolikums par kapsētām. Kurš uzrauga, lai tā noteikumus ievērotu? V. A. Krauklis atzīst, ka noteikumi par kapavietu ierādīšanu gan ir, bet līdz galam nav izstrādāti kapu plāni. “Cimzes kapu plāns ir iesākts, bet Meža kapu plānojumu vēl neesam paguvuši izveidot. Tas ir darbietilpīgs process. Dažreiz ir ļoti grūti atrast mirušo tuviniekus, īpaši tad, ja viņi dzīvo tālu un atbrauc reizi pāris gados. Minētais gadījums arī ir tāds. Turklāt šajā procesā ir nomainījušies arī darbinieki, kuri veica šo pienākumu. Tas viss rada problēmas. Tomēr šajā gadījumā runa vairāk ir par godprātību. Ja arī plāns būtu, bet kāds vēlētos kaut ko izdarīt pēc saviem ieskatiem, diezin vai tas viņu atturētu. Vienīgi tad kapu strādniecei būtu pamats nepareizu rīcību noprotestēt. Jāpiebilst gan, ka arī viņa ne vienmēr var pagūt apskatīt visas kapavietas, lai zinātu, ko katrs un kādēļ dara. Diemžēl tādas situācijas gadās. Es ar tādu esmu saskāries Cimzes kapos. Atbildība jāuzņemas tiem, kuri šo pārkāpumu izdarījuši. Pirms citas kapavietas pārveidošanas vajag konsultēties pie attiecīgajām amatpersonām. Katrā ziņā dome neļauj rakt jaunus kapus pat ļoti senās kapavietās, kur kopiņas stāv nekoptas daudzus gadus, jo pagaidām ar jaunu kapavietu ierādīšanu īpašu problēmu nav. Minētajā gadījumā A. Tammeorgam ar savu prasību vajadzētu vērsties domē un iesniegt arī viņa vecāsmātes kapavietas plānu. Tad kopā ar pašvaldības Pakalpojumu nodaļas vadītāju Rutu Nuķi mēs viņa problēmai meklēsim risinājumu,” saka V. A. Krauklis.
Meža kapu strādniece Silvija Babre informē, ka viņa jaunu kapavietu ierāda tad, ja ģimenei pirmo reizi jāapglabā kāds mirušais. “Viņa tuvinieki, kā to paredz noteikumi, no domes atnes atļauju nelaiķi apglabāt šajos kapos, un es ierādu vietu, kur to darīt. Savukārt, ja kādas jau aizņemtas vietas īpašnieki man norāda, ka te ir viņu ģimenes kapi, un vēlas vēl kādu mirušu tuvinieku tur apglabāt, man nav tiesību apstrīdēt viņu sacīto. Tad viņi paši izvēlas, kur rakt nākamo kapu,” skaidro S. Babre. Viņa piebilst, ka A. Tammeorgs pats nav bijis īsti pārliecināts, ka minētajā vietā tiešām ir apglabāta viņa vecāmamma. Viņš tā tikai domājot. “Viņš ilgi staigāja pa kapiem, līdz nosprieda, ka E. Ukre apglabāta te, kur tagad ir līdzena vieta. Es atceros, ka šeit bija kādas trīs kopiņas, bet man nav dokumentu, kas apliecinātu, ka te tiešām apbedīta viņa vecmamma,” saka S. Babre.
A. Tammeorgs gan apgalvo, ka viņš par 99 procentiem ir pārliecināts — vecmammas kaps bijis tieši tur. Vietu pazinusi arī viņa sieva.
Domes Pakalpojumu nodaļas vadītāja R. Nuķe uzskata, ka kapu kopiņu nolīdzināšana ir rupjš pārkāpums, par kuru vainīgajiem jāsaņem sods. “Ja vēstulē rakstītais tiešām pilnībā atbilst īstenībai, tad vainīgajiem nolīdzinātā kapavieta jāatjauno,” apliecina R. Nuķe.
Ja kapu uzraudzības sistēma būtu pilnīgāka, ja varētu iepazīties ar kapsētu plāniem, kārtība kapos būtu lielāka, bet jāpiekrīt arī V. A. Krauklim, ka daudz kas atkarīgs no cilvēku godaprāta. Tādi esam — savas ambīcijas vēlamies piepildīt pat mirušo valstībā.
