Ziemellatvija.lv
Līdz 7. janvārim Valkas bibliotēkas Pieaugušo literatūras nodaļā aplūkojama novadpētniecības izstāde “Smilšainā Lugažu plača lepnums – trīs staltas ēkas”.
Ekspozīcijā – publikācijas, fotogrāfijas un grāmatu atvērumi, kas atklāj trīs Lugažu laukumu aptverošo ēku – Valkas ģimnāzijas, kultūras nama un Tēraudskolas – vērienīgumu. Šīs ēkas pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados pēc pilsētas sadalīšanas noteica jaunā Valkas centra veidošanos. Šogad divām no tām apritēja apaļas jubilejas – ģimnāzijas ēkai 90 gadi un kultūras nama ēkai 95 gadi. Savukārt 2023. gadā 100. jubileja būs Ādama Tērauda skolas ēkai.
1920. gada 1. jūlijā, pēc robežas nospraušanas, Latvijas daļā palika pavisam nedaudz ēku, lielākā no tām – Lugažu baznīca. Pretējā pusē – aiz Rīgas un Raiņa ielu krustojuma pletās smilšainais Lugažu laukums. Šajā pilsētas daļā sākās lielākie būvniecības darbi. Pārsvarā tika celtas vienstāva vai divstāvu dzīvojamās ēkas. Kā pirmo no trim Lugažu laukuma staltajām ēkām 1922. gadā sāka celt pilsētas 1. pamatskolas ēku. Mācības ēkā sākās 1923. gada 5. novembrī, 1934. gada rudenī uz to pārcēlās Ādama Tērauda vārdā nosauktā pamatskola. Kara laikā – 1944. gadā vācu karavīri, atstājot Valku, pamatskolas ēku izdedzināja. 1946. gadā atjaunotajā ēkā izvietojās armijas garnizona militārais štābs. Kad pēc 43 gadiem padomju armija pameta Tēraudskolu, sākās tās nedienas – rodas dažādas ieceres, kā izmantot ēku, kas tomēr nerealizējas.
1924. gadā Dārziņa ielā uzsāka tautas nama ēkas celtniecību, šodien – Valkas pilsētas kultūras nams. Lai gan ēkas celtniecība tika pabeigta 1926. gadā, tās iesvētīšanas pasākums noritēja 1927. gada oktobra beigās. 20. un 30. gados Valkas tautas nama ēka bija viens no izcilākajiem sabiedrisko celtņu piemēriem Ziemeļvidzemē. Par ēku grāmatā “Valkas apriņķis” (1937) lasāms: “Lūk, pašā centrā staltais tautas nams, kurā patvērumu atradusi Latvijas bankas nodaļa, vietējā krājkase un (..) Valkas viesīgā biedrība”. Vēl ēkā darbojies arī kinoteātris “Zvaigzne”.
Savukārt, Valkas ģimnāzijas ēkas cetniecību uzsāka 1928. gadā. Jau nākamā gada septembrī skola (tobrīd – Valkas valsts vidusskola) tajā var sākt darboties, bet celtniecības darbi noslēgušies 1931. gadā. Otrā Pasaules kara laikā skolas telpās iekārtots Vācijas armijas kara hospitālis. Atkārtoti apdzīvot ēku skola sāka 1945. gada rudenī.
1936. gada laikrakstā “Tēvijas Sargs” lasāms “Nepilnu puskilometru no stacijas, gar stalto egļu parku, apaļiem akmeņiem bruģēta iela noved Valkas “esplanādē”, ap kuru leņķī liecas valcēniešu lepnums: staltās tautas nama, ģimnāzijas un 1. pamatskolas ēkas.” Aicinām ikvienu interesentu apmeklēt izstādi un atklāt šo Valkas pilsētai vērienīgo ēku dzīvesstāstu, transformācijas un likteni.
Informāciju sagatavoja: Ance Andrējeva-Empele, Valkas novada Centrālās bibliotēkas sabiedrisko attiecību speciāliste
Reklāma