Jau pirms pusotra gadsimta viens toreiz slavens Anglijas zinātnieks un ekonomists Maltuss, kad mūsu planētas iedzīvotāju skaits vēl nesasniedza pirmo miljardu, jau sacēla lielu brēku un izvirzīja teoriju ar skaitļiem, ka pēc kādas tur aritmētiskās un ģeometriskās progresijas cilvēku skaits pieaugot daudz straujāk nekā pārtikas ražošana.
Ar to Maltuss centās pierādīt, ka cilvēku uz mūsu mazās, mīļās, apaļās zemītes ir par daudz, tuvojas bads un izmiršana, tāpēc cilvēku skaita turpmākais pieaugums būtu jāaptur, jāsabalansē.Ar šo Maltusa teoriju toreiz sasaucās un tai piekrita arī ķīniešu filozofs un pravietis Konfūcijs, izvirzot slaveno tēzi – laimīgi esot tie cilvēki, kas jau miruši, bet nelaimīgi būšot tie, kas vēl dzimšot šajā bēdu un bada pasaulē.
Šī Maltusa teorija tomēr izrādījās ilgtspējīga, jo vairāk kā simts gadu pēc viņa nāves, kad cilvēku skaits uz mūsu zemes pārsniedza otro miljardu (es pats to jau mācījos 5. klasē skolā). Toreiz Benjāmiņa “Jaunākajās Ziņās” rakstīja, ka Ķīnā no 300 miljoniem jau tikpat kā puse mirstot badā, bet otra puse pārtiekot no vienas rīsu saujas dienā. Šodien par ķīniešu brokastīm tas būtu joks, par ko pasmieties, bet tā kā tā daudzās vietās bijusi patiesība, tad nesmiesimies.
No rīta vīrs teicis sievai: “Tu ej un ar lāpstu paroc sliekas, bet es iešu pārbaudīt žurku slazdus, tad ēdīsim brokastis.”
Milzīgās Indonēzijas arhipelāga daudzu tūkstošu salās vēl ilgi pastāvēja kanibālisms. Sīkos kariņos pēc salu piederības un zveju tiesībām bija parasta lieta, ka uzvarētāji uzvarētos vienmēr izcepa uz uguns un apēda.
Tas pats toreiz notika arī Indijā, kad vēl toreizējais Indijas valdnieks Gandijs, ceļojot ar mazu kuģīti (līdzi vedis kazu pienam), viesojoties Anglijā, pēkšņi saslimis, bet gudrie angļu ārsti nav varējuši viņam neko palīdzēt. Gandijs atzinies, ka viņam esot nepieciešams pa retam ēst cilvēku gaļu, kura viņam ilgā ceļojuma dēļ izbeigusies. Šausmas! Visi angļi noelsušies, bet Gandijs viņiem pateicis: “Ja jūs vienreiz paprovētu, cik cilvēku gaļa ir garšīga, jūs te viens otru apēstu.” To rakstīja avīzēs.
Pēc Pirmā pasaules kara, kad cilvēku skaits uz mūsu planētas samazinājās par daudziem miljoniem, Maltusa teorija tā kā pieklusa, bet, kad pēc 20 gadiem pasauli jau pārpludināja trešais miljards, par zemeslodes pārapdzīvotības apturēšanu daži gudrinieki (ieroču ražotāji) ieteica – turpmākajos gados, lai cilvēku skaits uz zemes vēl nepalielinātos, būtu nepieciešams katrai paaudzei viens jauns pasaules karš.
Varbūt Otrais pasaules karš tādēļ arī notika, jo Hitlers taču skaidri pateica, ka vāciešu samērā nelielajai teritorijai trūkstot dzīves telpas, tāpēc viņš to gribēja paplašināt uz patukšo reti apdzīvoto austrumu zemju rēķina.
Vāciešiem pašiem par nožēlošanu, tas neizdevās.Šodien pēc divām trim paaudzēm ir noticis brīnums. Maltusa teorija ir apgriezta pilnīgi otrādi.Gan Eiropā, gan Amerikā, atskaitot Āfriku, pārtikas ražošana stipri pārsniedz cilvēku skaita pieaugumu. Ne tikai Latvijā, bet gandrīz visā Eiropā cilvēku skaits samazinās un visur tiek lūgts, aicināts un apmaksāts katrs jaundzimušais. Vairojieties, mīļie cilvēki, straujāk, vairāk, citādi Eiropā sabrauks miljoni, kuri te ātri vien savairosies kā maijvaboles pēc silta lietus.
Otra bēda – maize, gaļa, piena produkti, visa cita pārtika saražota par daudz, tā jāsamazina. Nupat laikrakstos lasām, ka Itālijā, Francijā un vēl citās bagātās valstīs kādu desmito procentu no pārtikas krājumiem vienkārši iznīcina.
Mēs te, nabaga Latvijā, arī neatpaliekam – slēdzam cukurfabrikas, izkaujam un lēti pārdodam piena un gaļas lopus, samazinām aramzemi, lai aizaug ar lētiem krūmiem.
Slikti, ka uz mūsu mīļās zemītes šodien dzīvo tikai nieka seši miljardi, bet pacietīsimies, jo pēc kādām divām paaudzēm te labi paēduši, lepnos dzīvokļos jau būšot deviņi miljardi. Tā pareģo avīzēs. Tā kā jau tiekot gudrota mākslīga gaļa, tad bez šaubām izgudros arī mākslīgu maizi un cilvēkiem vairs nebūšot nekāds darbs jāstrādā.
Cilvēks esot visas radības kronis un radīts, lai tikai valdītu, dietu un priecātos, tad piepildīsies modernā nākotnes prognoze vai sapnis, ka fizisks darbs apkaunošot cilvēku. Cilvēku vietā visus darbus padarīšot roboti.
Cerēsim, ka visai drīz jau mūsu mazbērni to piedzīvos.Alberts Mednis
