10.Saeimas jeb Parlamenta vēlēšanas radīja lielu rosmi visiem Latvijas iedzīvotājiem. Vislielākā atbildība tika izteikta no politiķu puses, praktisko darbu darītājiem, kuriem vismazāk laika un zināšanu šajā valstu pārvaldītāju jomā. Bija tik daudz reklāmu un scenāriju, ka jau augsti izglītotiem humāno zinātņu pārzinātājiem bija ko padomāt.
Ministru prezidentu kandidātus vien nebija iespējams saskaitīt, kur nu vēl izvērtēt, kurš būtu piemērotākais. Likās vairāki labi, bet kā tad varēja tā nobalsot. No reklāmām iepatikās Jāņa Urbanoviča, Lemberga, Dombrovska kandidatūra, bet biļetenos šādi cilvēki nemaz nebija ierakstīti.Tieši paši labākie, tas ir, mazo partiju pārstāvji, kuru izvirzīšanai izlietoti vismazāk līdzekļu, palika neievēroti vai neievēlēti.
Tagad norit pēcvēlēšanu periods. Šis laiks atkal izvirza dziļas pārdomas. Apsveicama bija kandidātu un partiju reklamēšanās. Šie materiāli varētu labi palīdzēt valsts pārvaldes kadru izvēlē. Ja izveidotos labs, pareizs Ministru kabinets, kur prezidentam galvenā noteikšana, nevis ministriem, tad Parlaments nemaz nebūtu vajadzīgs vai, pēc vēlētāju ieteikuma, vismaz mazākā sastāvā no vēl nebijušiem deputātiem. Uz sesijām varētu aicināt tos deputātus, kuri pārzina apspriežamos jautājumus.
Nevajadzētu pārvaldē iesaistīt cilvēkus, kuri tikai iedomājas, ka ir spējīgi, zinoši, bet tomēr nav sagatavoti attiecīgam amatam, tad būs atkal vilšanās, kā līdz šim. Deputātam jābūt ar attiecīgu izglītību (psihologam, juristam, diplomātam, ar labu takta izjūtu, pieklājīgam, iejūtīgam), jāsaprot vairākas valodas (latviešu, krievu, angļu, igauņu, lietuviešu), jo darbs ir ar dažādiem cilvēkiem, viņi jāsaprot, viņiem jāpalīdz. Svarīgs arī veselības stāvoklis, ja to prasa praktisku darbu darītājiem, tad valstsvīram tas ir vēl vajadzīgāks nosacījums.
Lai veidotu labu nākotni, jāzina pagātne. Latviešu tauta visos laikos ir bijusi, arī tagad ir internacionāla. Dažādu tautību cilvēki ļoti labi sadzīvo un saprotas. Nevajag nekādus kursus, ne piespiedu pasākumus. Tikai politiķi ar savām bezjēdzīgām idejām mēģina tautas sanaidot. Nepatīkams gadījums pašreizējās pēcvēlēšanu cīņās ar apvienību “Saskaņas centrs”. Ko par nacionālo partiju uzvedību lai domā tie vēlētāji, kuri balsoja par šiem kandidātiem? Ļoti netaktiski cīņas paņēmieni!
Izraudzītie kandidāti un vēlētāji ir tādi paši Latvijas cilvēki kā apvienībā “Vienotība” un citās partijās. Vai tagad kāds ir liedzis vai liegs latviešiem pašiem izpausties savos tikumos, paražās, kultūras norisēs? Vai tiešām no pašu latviešu puses sāks izpausties kaut kāda rasu diskriminācija? Vai tik neapdomīgi cilvēki atrodas nacionāli noskaņoto partiju rindās, kuri varbūt pakļaujas kaut kādai propagandai no ārpuses.
Nekavējoties vajadzētu pārlasīt dažas grāmatas par Otrā pasaules kara laika notikumiem. Piemēram, Andrieva Ezergaiļa “Holokausts vācu okupētajā Latvijā (1941-1944)” Latvijas vēstures institūta apgāds Rīgā, 1999. g. Un atmiņu krājumu “Karš aiz dzeloņstieplēm” LVI, R., 1964. Ne jau vācu un krievu tauta visas šīs šausmas darīja, bet Hitlera vājprātīgā ideja par rasēm, kuras vajag iznīcināt, arī latvieši nebija izņēmums.
Saistībā ar vēlēšanām Latvijā atklājās daudz labu, gaišu prātu. Šos cilvēkus un viņu dzīves gudrību vajadzētu likt lietā. Zinātne vienmēr ir gājusi pa priekšu cilvēces attīstībai. Viena Latgales sieviņa jauki nodefinēja, kā latvieši līdz šai dienai izdzīvojuši. Viņa teica: “Mēs pieņemam svešo un pārveidojam par savējo.” Tā tas notiek ar valodu, cilvēkiem un daudz ko citu.
Lai tikai nerodas tādi cilvēki, kuri šo “Gaismas pili” atkal nogremdētu!
