Varbūt gar mežu jānovelk dzeloņdrātis?
Varbūt gar mežu jānovelk dzeloņdrātis?
Reizēm šķiet, – viena amatpersona attaisnojas ar to, otra – ar šo, taču problēmas atrisinājums nav nemaz tik neiespējams, kā viņas stāsta. Vajag tikai jaunas idejas un labu gribu.
Nesen mūsu laikraksta redakcijā vērsās kāda Launkalnes pagasta iedzīvotāja. Sieviete nevar vienaldzīgi noskatīties, kā stāvlaukumā un tam piegulošajā mežā pie Vidzemes šosejas apļveida krustojuma neapzinīgi pilsoņi izmet no mājām atvestus sadzīves atkritumus.
Ceļa zīme “Braukt aizliegts” nelīdz”. Savulaik aizvāktos konteinerus laukuma saimnieki, ceļinieki, atpakaļ neliks. Viņu nauda ir paredzēta ceļu uzturēšanai un remontiem, nevis sadzīves atkritumu izvešanai. Pašvaldībai arī tādām lietām liekas naudas neesot.
Sieviete, iespējams, sirdi izkratīja par velti. Tomēr kaut kāds risinājums jārod. Piemēram, varētu savilkt krustu šķērsu pa slēgto stāvlaukumu dzeloņdrātis un izlikt tās arī gar meža malu. Varbūt Nacionālo bruņoto spēku noliktavās pat saglabājušies prettanku eži vai cita līdzīga veca militārā tehnika (tas pat nav obligāti jāuztver ar ironiju). Ja iestādes pasludinātu karu pret piecūkotājiem, tad jāķeras pie attiecīgām metodēm.
Nākotnē šoseju malās varbūt parādītos augsti stiepļu pinuma žogi, kas ārzemēs pasargā autovadītājus no sadursmes ar meža dzīvniekiem. Latvijā tie glābtu mežu no atkritumu izmetējiem.
Launkalnes pagastā arī varētu uz visu dienu nolikt slēpnī amatpersonu, kurai ir tiesības sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu par vides piesārņošanu un piemērot naudas sodu. Ja kādu pārīti pieķertu, citi baidītos braukt.
