Smilteniete Milda Mūrniece savā piemājas dārzā audzē visdažādākās ogas un dārzeņus. Liels bija viņas pārsteigums, kad mazdārziņā zem lapām pamanīja divus iespaidīga izmēra dārzeņus. Pēc formas tie atgādina krēmīgi baltos kabačus, bet pēc pārējā – ķirbjus.
“Jau otro gadu kompostu kaudzē audzēju kabačus, turpat blakus arī ķirbjus. Pirms trijām nedēļām vācu kabačus un sāku prātot, kaut kas nav kārtībā. Ieraudzītais nemaz nelīdzinājās kabacim. Nupat dārzā pamanīju vēl vienu šādu brīnumu. Interesanti, vai kabači būtu saziedējušies ar ķirbjiem?” vaicā M. Mūrniece. Ķirbju šķirne viņai nav zināma, taču kabači ir ‘Bianco di Sicilia’.
Pensionāre neparasto dārzeni nodēvējusi par kabačķirbi. Tas sver teju četrus kilogramus un garšas ziņā vairāk līdzinoties kabacim. “Īsti nevaru saprast. Kabačķirbju pankūkas bija gardas, taču ķirbju salāti garšas ziņā nesanāk tādi, kā ierasti gatavoju. Tagad no svešķermeņa gribu pagatavot kompotu,” stāsta. M. Mūrniece.
Latvijas Universitātes botāniskā dārza dendrārija vadītāja Ārija Galeniece skaidro, ka ķirbji un kabači ļoti labi krustojas un savā starpā apputeksnējas. “Šajā gadījumā izveidojies hibrīds, jo ķirbji un kabači auguši pārāk tuvu viens otram. Protams, tas nav indīgs un droši to var lietot uzturā. Taču, ja cilvēks vēlas tīras sēklas, dārzeņiem vienam no otra jāaug vairāku metru attālumā,” stāsta Ā. Galeniece.
