Kopš 1992. gada Valkā katru gadu svin Lāčplēša dienu. Sirmgalvji un pavisam mazi bērni ar lāpām un svecītēm rokās dodas uz Varoņu kapiem, lai pieminētu tos, kas cīnījušies par Latvijas neatkarību.
Kopš 1992. gada Valkā katru gadu svin Lāčplēša dienu. Sirmgalvji un pavisam mazi bērni ar lāpām un svecītēm rokās dodas uz Varoņu kapiem, lai pieminētu tos, kas cīnījušies par Latvijas neatkarību.
“Es daudz esmu domājis par Latvijas vēsturi. Nezin kāpēc ir tādi mūsu valsts vēstures posmi, kuriem speciālisti vēlas pieskarties tikai baltos cimdos. Izglītības speciālisti diskutē, ko mācīt un ko ne. Viņi nedomā par to, ka ir tik daudz bērnu, kurus nekad nav noglāstījusi tēva roka, kuri nekad nav redzējuši savu tēvu, jo viņš ir kritis par Latvijas valsts izdzīvošanas ideju,” savu pieredzi formulē Latvijas patriots Uldis Dukurs. Viņš uzskata, ka tas ir kauns, — pieņemt uzrakstīto, nevis pierakstīto Latvijas vēsturi.
Pavisam Cimzes kapos Valkā ir apbedīti septiņi Lāčplēša ordeņa kavalieri: Eduards Kols, Pēteris Kulbis, Paulis Labsvīrs, Pēteris Riekstiņš (dzimis Āzis), Eduards Štifts, Jānis Vītiņš un Kārlis Zirnis. Meža kapos apglabāti Kārlis Karlovskis un Kārlis Celmiņš.
Nav zināma Lāčplēša ordeņa kavalieru Jūlija Eduarda Apiņa, Kārļa Lūša un Artūra Plūmes atdusas vieta. Ja viņa radiniekiem vai paziņām ir zināma šo cilvēku kapa vieta, Valkas novadpētniecības muzeja speciālisti lūdz par to paziņot.
