Atradums šokē – pie taciņas, pa kuru jāstaigā teju katru dienu, nomet atkritumu maisu, kurā atstāj dokumentu ar vārdu, uzvārdu un personas kodu. Atradums šokē – pie taciņas, pa kuru jāstaigā teju katru dienu,
nomet atkritumu maisu,…
“Laikam būs jāmet akmens logā, bet es jau to nedarīšu,” kārtējo reizi laikraksta redakcijā Smiltenē ieradusies kāda no tuvējās daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājām.
Visu apmeklētāju mērķis ir viens – kaunināt privātmājas īpašnieku, kurš ilgāku laiku nenopļauj zāli sev piederošajā teritorijā. “Ziemeļlatvijai” jājūtas līdzvainīgai par nesakopto apkārtni, jo īrējam telpas šajā mājā.
“Mans vīrs jau vienu balandu izrāva, bet teicu, lai to nedara – privātīpašums,” tā sieviete no kaimiņu mājas. Kad cenšos iebilst, ka biroja ēkas darbinieki piepūšamās rotaļlietas pie konteinera neizmet, sievietei ir cits viedoklis.
Teikšu atklāti – apnika šīs vizītes, un tāpēc izdarījām to, kas mums, gluži tāpat kā apmeklētājas vīram, nebija jādara. Sazinājāmies ar īpašnieku, un zāle ir nopļauta.
Kur morāle? Morāle ir apstāklī, ka, piekopjot konteinera apkārtni, atklājām, ka Cūkmenam būtu jāapciemo kāda ģimene iepriekšminētajā daudzdzīvokļu mājā. Ja nu pēkšņi kāda saimniece atklāj, ka viņai pazudusi arodbiedrības biedra karte, tad viņa to var saņemt redakcijā.
Kur to atradām? Lielā atkritumu maisā, kas nevērīgi bija nomests blakus biroja ēkas konteineram. Privātīpašumā, kur pat balandu nedrīkst noraut.
