Novembra sākumā Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk – VPR) pārstāvji kopā ar kolēģiem no Valmieras, Cēsu, Saulkrastu un Smiltenes novadu pašvaldībām, lai aktivizētu tūrisma maršrutu “Via Hanseatica”, devās uz Tartu Igaunijā.
Vēlme bija uzzināt ziemeļu kaimiņu igauņu veiktās pārmaiņas tūrisma pārvaldībā, kā arī runāt par sadarbības uzturēšanu un pārrobežu tūrisma ceļa “Via Hanseatica” turpmāko attīstīšanu, nākotnes projektu iecerēm, iepazīties ar Tartu – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2024 programmas pamatvirzieniem.
Tikšanās reizē 3. novembrī Aleksandrs Fadejevs, “Tartu 2024” starptautisko sakaru koordinators, iepazīstināja vidzemniekus ar programmas radošo konceptu “Izdzīvošanas mākslas”, kas tiks attīstīts vairākās programmas dimensijās – “Tartu ar Zemi”, “Tartu ar cilvēci”, “Tartu ar Eiropu”, zinātne un tehnoloģijas. “Tartu 2024” programma piedāvās simtiem kultūras pasākumu dažādām mērķgrupām ne tikai Tartu pilsētā, bet visā Dienvidigaunijā. Komanda vēlas sasniegt ambiciozu mērķi – 1 miljons apmeklējumu, rēķinoties arī ar ciemiņiem no Latvijas. Atklāšanas pasākums notiks 2024. gada 27. janvārī.
Kaia Lehtsāra, Dienvidigaunijas galamērķa pārvaldības organizācijas vadītāja, stāstīja par Igaunijas jauno tūrisma pārvaldības sistēmu. Patlaban visa valsts ir pārgājusi uz astoņu tūrisma galamērķu pārvaldības organizāciju sistēmu. Dienvidigaunijā tā apvieno piecus apriņķus: Tartu, Pelvas, Veru, Jegevas un Valgas. Organizācija saņem gan valsts finansējumu projektu īstenošanai, gan pašvaldību un uzņēmumu finansējumu mārketinga aktivitātēm.
Turpinot sarunas par pārrobežu tūrisma ceļa “Via Hanseatica” turpmāko uzturēšanu, nostiprinājās pārliecība, ko pauda “Visit Tartu” valdes locekle Annika Ojasāra: “Igaunija un Latvija dala tūristus, tāpēc ir nepieciešams strādāt kopīgi pie tūrisma piedāvājuma.” Sarunas dalībnieki vienojās, ka “Via Hanseatica” ir labs piemērs abu valstu sadarbībai tūrismā, kas būtu paturams un attīstāms arī nākotnē.
Savukārt 4. un 5. novembrī Tartu tirgus ēkā pirmo reizi risinājās Tartu latviešu biedrības rīkotās Latvijas Garšu dienas. Tajās piedalās vairāk nekā 20 Latvijas mazie ražotāji, un lielākā daļa no viņiem pārstāvēja tieši Ziemeļvidzemi. Šeit bija ne tikai dažādi gardumi, bet arī tūrisma ceļa “Via Hanseatica” Vidzemē stends, kurā varēja uzzināt par tūrisma iespējām septiņās Vidzemes pašvaldībās. 4. novembrī tajā darbojās arī VPR pārstāves. Tirgus apmeklētāji labprāt uzklausīja informāciju par kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma objektiem, kā arī aktīvā tūrisma iespējām un atpūtas iespējām ģimenēm ar bērniem. Apmeklētāji atzina, ka pieejamā tūrisma informācija ir bijusi vērtīga, jo plāno savus nākamā gada atvaļinājumus vai brīvdienas Latvijā.
“Igauņu un latviešu sadarbība mums pašiem ir jāstiprina, ir jāsatiek partneri Igaunijā un jāsarunājas, jo citādi nemaz kopīgas iniciatīvas nevar tikt īstenotas. Man ir prieks par Tartu latviešu dienu ietvaros organizētajiem Latvijas Garšu svētkiem. Liela daļa Latvijas tirgotāju ir Vidzemes plānošanas reģiona un partneru iepriekš realizētā Latvijas – Igaunijas projekta „Livonijas kulinārais ceļš” dalībnieki. Šo pasākumu Tartu varam dēvēt par labu sadarbības projekta rezultātu,” stāsta Ilze Liepa, VPR tūrisma eksperte un “Via Hanseatica” koordinatore Latvijā.
Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste
Reklāma